Vai prezidenta vēlme būt tuvāk sabiedrībai, esot sociāli aktīvam, neapdraud valsts drošību

Vai izvēle būt tuvāk sabiedrībai, esot sociāli un fiziski aktīvam, neapdraud prezidenta un valsts drošību? Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kopš stāšanās amatā, ir guvis sabiedrības simpātijas par aktīvu klātbūtni sociālajos tīklos, kur dalās ar bildēm un ierakstiem gan no darba, gan privātās dzīves. Turklāt viņš pats pārvalda savus profilus. Tiesa, kāds klausītājs vērsās pie Latvijas Radio ar jautājumu, cik droša ir prezidenta aktivitāte lietotnē “Strava”, ko viņš izmanto sportisko aktivitāšu publicēšanai.

“Strava” ir mobilā lietotne un tiešsaistes platforma, ko izmanto, lai sekotu līdzi fiziskām aktivitātēm. Ar globālās navigācijas sistēmas jeb GPS palīdzību lietotnē var reģistrēt distanci, ātrumu, laiku un citus datus par veikto treniņu. Lietotāji var redzēt savu progresu, dalīties ar draugiem, salīdzināt rezultātus ar citiem un piedalīties dažādos izaicinājumos. “Strava” ir arī sava veida sociālais tīkls, kur cilvēki var motivēt cits citu ar komentāriem un “kudos”, kas ir līdzīga darbība kā atzīmēt “patīk”. Populārākās aktivitātes “Stravā” ir skriešana un riteņbraukšana.

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs arī mēdz doties garās pastaigās vai braukt ar velosipēdu, un šos maršrutus viņš dokumentē lietotnē “Strava”. Tur viņš lielākoties norāda, kad, kur un cik ilgi maršruti veikti. Prezidents savu profilu padarījis publiski pieejamu ikvienam, kas reģistrējas lietotnē.

Tas rada jautājumu: vai aktīva šīs lietotnes izmantošana neapdraud prezidenta un visas valsts drošību?

"CERT.lv" kiberdrošības eksperts Gints Mālkalnietis skaidro, ka prezidenta aizsardzību nodrošina Valsts prezidenta apsardze, kas ir lielākā Militārās policijas apakšvienība. Tā pirmā izvērtē riskus un izlemj, vai prezidents drīkst dalīties ar informāciju. Tātad, ja dienests uzskata, ka šāda veida informācijas atklāšana, proti, lietotnes “Strava” izmantošana, prezidentu neapdraud – tas ir viņu lēmums.