Neraugoties uz to, visām skolām ik pa sešiem gadiem jātiek cauri akreditācijai, pierādot savas darbības kvalitāti, Latvijā ir gan skolas, kuru skolēniem ir ļoti zemi sasniegumi eksāmenos, gan skolotāji, kuri joprojām nerunā valsts valodā. Vai skolu akreditācijas sistēmā nepieciešamas izmaiņas?

Vispārējās un profesionālās izglītības iestādes vērtē pēc 12 kritērijiem ik pa sešiem gadiem. Par šo kritēriju izpildi iespējams saņemt četru līmeņu vērtējumu "nepietiekami", kas ir zemākais, "jāpilnveido", "labi" un "izcili".

Vērtēšanu rīko Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD), taču skolās viesojas un ziņojumus par tām raksta ne tikai IKVD speciālisti, bet arī citu skolu direktori, viņu vietnieki un pašvaldību izglītības pārvalžu vadītāji. Visi viņi ir apmācīti un ieguvuši eksperta titulu. IKVD pēc Latvijas Radio lūguma sagatavotie dati liecina, ka pēdējo trīs gadu laikā izglītības kvalitātes vērtēšana vai akreditācija notikusi 849 izglītības iestādēs, no kurām 399 gadījumos vērtēta pirmsskolas izglītības iestāžu vadītāju profesionālā darbība. Bērnudārzus neakreditē, tikai izvērtē to vadītāju darbu.

Pārsvarā skolas un to vadītāji saņem vidējo vērtējumu „labi”. Minētajā laika posmā kādā no kritērijiem tikai 6 skolas saņēmušas vērtējumu "izcili". Vērtējums "jāpilnveido" piešķirts 165 iestādēm; 66 gadījumos tieši pirmsskolu vadītāji saņēmuši šādu atzinumu. Vērtējumu "nepietiekami" saņēma 15 iestādes, no kurām astoņi bija bērnudārzu vadītāji.

Skolu akreditācijas sistēmai uzmanību marta beigās pievērsusi Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija, kas devusi IKVD mēnesi laika sniegt detalizētus priekšlikumus, kā uzlabot skolu akreditāciju.

Jau notikušajā sēdē skaidri parādījās, ka izglītības politikas veidotāju un ierēdņu vidū ir atšķirīgi viedokļi par to, ko gaidīt no akreditācijas.