Vairāk kā deja. Dokumentāls stāsts par Kanādas latviešu deju kolektīvu "Daugaviņa"

Par spēku, ko dod piederība savai tautai, par dziesmas un dejas uzlādējošo enerģiju vēsta Paula Dombrovska dokumentālā filma "Vairāk kā deja", kam šodien būs Latvijas pirmizrāde Rīgā, kinoteātrī "Forum Cinemas". Pasaules pirmizrādi filma piedzīvoja aizvadītajā vasarā Kanādā, Toronto.

Filma izseko Kanādas latviešu tautas deju kolektīva "Daugaviņa" ceļam uz 2023.gada Dziesmu un deju svētkiem Rīgā. Tās centrā ir kolektīva vadītāja Selga Apse, kura gandrīz jau 30 gadus ir iedvesmojoša un aizrautīga līdere saviem dejotājiem. Filmas kulminācija ir jau "Daugaviņas" būšana Latvijā, kad viņus redzam Dziesmu svētku gājienā, koncertos Daugavas stadionā un Dziesmu svētku estrādē.

Bet filmā varam izsekot arī viņu ceļam līdz šai lielajai kulminācijai, un šis ceļš nebūt nav vienkāršs, jo repertuārs nemaz tik viegli rokā nedodas, ir dažādi citi izaicinājumi. Bet "Daugaviņa" aizrautīgās vadītājas Selgas Apses vadībā neatlaidīgi strādā, līdz visbeidzot skatē sevi izdodas ļoti labi parādīt.

"Es domāju, ka tas svarīgākais, ko es daru Daugaviņā, ir tas, ka man dejotāji nāk, grib būt latvieši, grib būt draugos ar latviešiem, grib braukt uz Latviju, un es sevi saredzu vairāk kā to cilvēku, kas satur cilvēkus kopā un ieinteresē viņus par deju," stāsta Selga Apse.

"Daugaviņa" pastāv jau vairāk nekā 50 gadu, un šobrīd dejotāju skaits ir vislielākais kolektīva vēsturē. Tiesa gan, kā atzīst Selga Apse – daļai dejotāju arvien vājākas kļūst latviešu valodas zināšanas:

"Cilvēki precas ar nelatviešiem, liela daļa no viņu draugu pulka nav latvieši, viņi strādā nelatviskā vidē, un līdz ar to valoda paliek vājāka un vājāka".

Kanādas latviešu tagadnes dzīve filmā savijas ar unikāliem arhīvu kadriem no laikiem, kad latvieši pēc 2. Pasaules kara nesen bija ieradušies Kanādā, bēgot no padomju režīma. Arī tur latvieši redzami, iemēģinot deju soļus un visādi citādi turpinot latviskās tradīcijas. Viens no filmas varoņiem ir Edvīns Kalviņš, kurš 70. gados izveidoja deju kolektīvu "Daugaviņa":"

Es atceros, man viens cilvēks savulaik teica – nu, ko tu ej pie tiem latviešiem, viņu kā sugas vairs nebūs pēc pieciem gadiem. Tas bija apmēram 1975. gadā. Bet tā suga vēl tagad ir!"

Līdz šim nekur plaši neredzētos arhīvu materiālus par īpašu filmas ieguvumu uzskata producente Ilze Faļkovska. Viņa pieļauj, ka filmas stāsts kopumā dos iespēju uz Kanādā dzīvojošajiem latviešiem paraudzīties no nedaudz cita skatu punkta nekā ierasts.