Turpmākajos gados Izglītības un zinātnes ministrijai varētu būt vieglāk plānot, cik studentu būtu jāuzņem skolotāju studiju programmās. Tā varēs izmantot Pedagogu pieprasījuma un piedāvājuma prognozēšanas rīku, ko izstrādājuši Rīgas Tehniskās Universitātes (RTU) zinātnieki.

Rīks, ar kura palīdzību var prognozēt, cik un kādu mācību priekšmetu skolotāju turpmākajos gados vajadzīgi katrā skolā, pašvaldībā un visā valstī, tapis RTU tenūrprofesores Andras Blumbergas vadībā. Viņa stāsta, ka rīks veidots no baltas lapas, uz kuras zinātnieki mēģinājuši ar matemātisku vienādojumu palīdzību attēlot, kā strādā realitāte izglītības sistēmā. Rēķināti vairāk nekā 2000 vienādojumu un rīks veidots uz milzīgas datu matricas, kas atspoguļo skolotāju un skolēnu skaitu 43 pašvaldībās un vairāk kā 700 izglītības iestādēs. Blumberga uzsver, ka citur šāda rīka nav, par ko pārliecinājusies, prezentējot savu veikumu citu valstu kolēģiem zinātniskā konferencē.

Galvenie izejas dati ir skolēnu skaits, jo ir zināms stundu skaits, kas viņiem katrā mācību priekšmetā jāapgūst. Tas savukārt veido to, cik daudz dažādu mācību priekšmetu skolotāji nepieciešami. Var arī izrēķināt ietekmi uz skolotāju skaitu, ja slēdz kādu no skolām, ja skolotāji paplašina savu kvalifikāciju vai ja pagarina mācību gadu vai skola maina mācību priekšmetu grozu, ko piedāvā vidusskolas pēdējās klasēs. Piemēram, ja skolai vai pašvaldībai, grūti saprast, kādus padziļinātos kursus spēj vadīt pieejamais skolotāju resurss, rīks var palīdzēt.

Savukārt augstskolām, veidojot studiju programmu piedāvājumu, rīks var palīdzēt aplēst, kādas kvalifikācijas ir vērts piedāvāt topošajiem skolotājiem, piemēram, vai pēc dažiem gadiem pieprasītāks būs matemātikas un fizikas vai arī matemātikas un vācu valodas pedagogs.

Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) datiem 57 procenti skolotāju, kas Latvijā strādā vispārējās vidējās izglītības programmās ir vismaz 50 gadus veci. Rīks parāda, cik daudz studentu jāuzņem pedagogu sagatavošanas programmās, lai aizpildītu pensionēto pedagogu atstāto caurumu izglītības sistēmā.

Blumberga brīdina: ja izglītības politikas veidotāji nepieņems efektīvus lēmums, kas veicinās jauno skolotāju ataudzi, izglītības sistēma skolotāju trūkuma dēļ sabruks. Tieši kurā gadā tas notiks, tenūprofesore gan nekonkretizēja, norādot, ka to ietekmēs arī demogrāfijas rādītāji.