Turpinām stāstīt par psihiskās veselības aprūpes pieejamību Latvijā. Šoreiz pievēršamies tam, cik sarežģīti ir piesaistīt jaunus psihiatrijas speciālistus reģionos – kas viņus motivē palikt vai doties prom.

Kopumā pašreiz Latvijā ir reģistrēti 266 psihiatri. 54 ārstiem ir bērnu psihiatra specialitāte. Daļa no tiem ir sertifcējušies abās. Pēc Pasaules veselības organizācijas rekomendācijām skaits varētu būt pietiekošs, tomēr Latvijas situācijā speciālistu vēl joprojām trūkst. Valsts sektorā pilnā slodzē strādā mazāk par trešdaļu. Lielākā daļa vai nu strādā nepilna laika darbu, vai pieņem pacientus mazākās slodzēs vairākās vietās.

Pievēršoties speciālistu trūkumam, 2022. gadā Veselības ministrija psihiskās veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plānā paredzēja trīs gadu laikā palielināt psihiatrijas rezidentūras vietas līdz deviņām, bērnu psihiatrijā – līdz sešām. Aizritējušajā mācību gadā psihiatrijas rezidentūru Rīgas Stradiņa universitātē uzsāka 16 rezidenti un Latvijas Universitātē – divi. Bērnu psihiatrijā tika aizpildītas visas četras valsts budžeta vietas.

Rezidentūras vietas Veselības ministrija nosaka, ņemot vērā dažādus kritērijus, tostarp slimnīcu vajadzības, sertificāto ārstu skaitu un novecošanos, stāsta ministrijas Nozares cilvēkresursu attīstības nodaļas vadītāja Kristīne Kļaviņa.

"Ja arī, piemēram, tie paši psihiatri sistēmā ir diezgan daudz. Tā pat nav specialitāte, kur ir ļoti liela novecošanās problēma, bet izaicinājums ir viņus piesaistīt slimnīcām. Slimnīcām reģionos. Tāpēc, ja mums varbūt formula izmestu, ka tas ir pietiekami, tīri skaita ziņā, tad mums tas piesasites mehānisms liek viņus tomēr vēl uzņemt ar domu, ka mēs viņus piesaistīsim slimnīcām."

Lai pacients laikus varētu sākt ārstēties, būtiska nozīme ir agrīnai traucējumu vai slimību diagnosticēšanai. Īpaši bērniem. To sauc par agrīno intervenci. Lai gan šādu valsts apmaksātu pakalpojumu var saņemt vairāk nekā 10 ārstniecības iestādēs Latvijā, faktiski tas ir teju vai nepieejams, jo rindā jāgaida aptuveni gads. Tas ir pretrunā ar šī pakalpojuma būtību. 2018. gadā Rīgas Stradiņa universitātē tika atvērta rezidentūras programma bērnu psihiatrijā, kas kopš 2023. gada ik gadu sagatavo 4–5 speciālistus. Bērnu psihiatru trūkums lēnām tiek risināts, bet vēl vairāk trūkst citu speciālistu, pie kuriem bērnu nosūta un kuri nodrošina terapiju, stāsta Bērnu slimnīcas Metodiskās vadības centra vadītājs bērnu psihiskās veselības jomā bērnu psihiatrs Ņikita Bezborodovs.

"Ar katru bērnu psihiatru, kas nonāk darba tirgū, viņam līdzi būtu jānāk veselai komandai - psihologi, psihoterapeiti, logopēdi, ergoterapeiti, fizioterapeiti, jo viņi ir tie, kas reāli sniedz tās intervences. Un tur laikam pašlaik vēl joprojām ir tā, ka arī ārstu trūkst, bet tur es redzu, ka problēma pakāpeniski ir risinājusies, bet ar tiem visiem pārējiem speciālistiem tā gluži nenotiek."

Veselības ministrijas pārstāve Kristīne Kļaviņa stāsta, ka, piemēram, par fizioterapiju ir liela interese, bet problēma ir tajā, ka lielākoties jaunie speciālisti izvēlas strādāt privātajā sektorā. 

Ierakstu sagatavojusi Anna Apine.