Līdz ar 2025. gada sākumu stājušās spēkā izmaiņas Kriminālprocesa likumā, kas paredz iespēju elektroniski uzraudzīt varmākas un labāk aizsargāt vardarbībā cietušos. Līdz šim izmantotie pagaidu aizsardzības rīkojumi un policijas kontrole bieži vien nespēja novērst turpmākus uzbrukumus vai traģiskas sekas. Skaudrs piemērs tam ir pērn Jēkabpils novadā notikusī traģēdija, kurā Leons Rusiņš pēc vairākkārtējiem draudiem nogalināja savu bijušo dzīvesbiedri.

Jaunie grozījumi paredz, ka varmācīgām personām varēs piemērot elektronisko uzraudzību, izmantojot elektronisku aproci, kas ļaus kontrolēt personu atrašanās vietu. Tiesa, praksē šāda kontrole sāks darboties tikai no jūlija.

Latvijā jau ilgstoši ir viens no augstākajiem vardarbībā nogalināto sieviešu rādītājiem Eiropas Savienībā. Jaunākie Eiropas Savienības statistikas biroja “Eurostat” dati liecina, ka Latvijā šis rādītājs ir visaugstākais uz simts tūkstošiem iedzīvotāju.

Lai problēmu risinātu un varētu labāk pasargāt vardarbības upurus, turpmāk varmākām varēs piemērot elektronisko uzraudzību. Lai gan izmaiņas Kriminālprocesa likumā stājās spēkā 1. janvārī, praktiska uzraudzība sāksies tikai no 1. jūlija. Šogad Valsts policijai tās ieviešanai un uzturēšanai piešķirti aptuveni 546 tūkstoši eiro.

Biedrības “Centrs Marta” politikas koordinatore Beata Jonite stāsta, ka ar katru gadu biedrībai pieaug klientu skaits – aptuveni par 100 cietušajiem no vardarbības. Piemēram, līdz 2024. gada nogalei pie biedrības pēc palīdzības bija vērsušies ap 800 cilvēku. Jonite uzsver, ka tas gan nenozīmē vardarbības pieaugumu, bet gan to, ka arvien vairāk cietušo nolemj meklēt palīdzību.

Jonite stāsta, ka elektroniskā uzraudzība vardarbības veicējiem Latvijā ir būtisks solis vardarbības mazināšanā, jo līdz šim nav bijusi efektīva sistēma, kā uzraudzīt varmākas un kā pasargāt cilvēkus, kas pakļauti augsta riska vardarbībai.