Vēsturiska fotogrāmata atklāj romu dzīvi Baltijā

Nesenajos Rīgas grāmatu svētkos atvērta jauna fotogrāmata “(Ne)redzamās vēstures. Baltijas romi arhīvu fotogrāfijās”. „Ne” grāmatas nosaukumā ir iekavās. Tā izdevuma autori vēlējušies parādīt, ka romu vēsture Latvijā un citviet Eiropā ir "neredzama. Izdevuma autori vēlējušies padarīt romus un viņu vēsturi, kultūru un identitāti redzamu, tā pārvarot klusēšanu par viņu likteņiem. 

Kopā ar Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniecēm Ievu Vīveri un Ievu Gardu-Rozenbergu šķirstām tikko iznākušo fotogrāmatu “(Ne)redzamās vēstures. Baltijas romi arhīvu fotogrāfijās”.

Abas pētnieces izstrādājušas izdevuma Latvijas sadaļu. Lietuvā lietuviski un angliski šī grāmata iznāca pērn, bet nākamgad to klajā laidīs Igaunijā. Grāmatas aizsākums varētu būt jau pirms astoņiem gadiem, kad Baltijas valstu romu pētnieki sāka sadarboties. Tad kādā brīdī tapusi ideja par kopīgu pētniecisku izdevumu. Doma par fotogrāmatu nākusi tieši no Vīveres, kura romu fotogrāfijas sāka apkopot jau 2019. gadā.

Šķirstot izdevumu, Ieva Vīvere saka: „Baltijas mēroga, tad tur, pirmkārt, viss ir latviešu un angļu valodā, un, otrkārt, tur ir katrai valstij sava daļa, un vēl ir ievads, un vēl ir zinātniskais ievads, un tad mēs varam arī aizšķirt uz… Reku, te sākās Latvija, bet te Lietuva. Vispirms ir katras valsts romu vēstures apraksts, un tad seko fotogrāfijas ar komentāriem, ko mēs taisījām kopā ar romiem, iesaistījām viņus gan fotogrāfiju atlasē, gan arī komentēšanā.”

Vīvere rakstīja komentārus fotogrāfijām, bet Garda-Rozenberga - vēsturisko sadaļu par romiem Latvijā, tādējādi parādot vēsturisko kontekstu katram no attēliem. Lai nav tā, ka, ieraugot romus pie telts, atkal nolasītos stereotips par romiem kā klejotājiem.

Grāmatā iekļautas fotoliecības līdz 1940. gadam. Garda – Rozenberga paskaidro, ka šis peridods s izvēlēts tāpēc, ka šis bijis laiks, kad romi vairs nedzīvoja tikai laukos, bet arī pārcēlās uz pilsētām, sāka apzināties savu piederību Latvijai, veidoja savas biedrības, kā arī dienēja Latvijas armijā, galvenokārt kavalērijā, un iekļāvās reliģiskās kopienās.