Vieglās valodas pētniece: Saprotama valoda – cilvēktiesību jautājums

Kā vienkāršotus tekstus vislabāk pasniegt, lai informācija būtu pieejama un saprotama cilvēkiem ar uztveres grūtībām? Vieglā un vienkāršā valoda dažādos medijos ir viens no Katalonijas Autonomās universitātes pētnieces Annas Matamalas intereses objektiem. Viņa ir pārliecināta, ka visas sabiedrības interesēs būtu arī vienkāršāka ierēdņu un juristu valoda.

Lūdzu, īsumā pastāstiet, kā jums radās interese par vieglo valodu kā pētniecības objektu. Cik zinu, tas nav vienīgais, bet īpaši esat pievērsusies vieglajai valodai. Kas jums tajā šķiet interesants?

Anna Matamala: Esmu Barselonas Autonomās universitātes pētniecības grupā. Vairāk nekā 20 gadus mēs esam pētījuši mediju pieejamību. Piemēram, esam pētījuši audio aprakstus, subtitrus un tamlīdzīgi.

Kādu laiku mēs daudz koncentrējāmies uz to, ko varētu saukt par sensoro pieejamību – tiem, kuri informāciju neredz vai nedzird.

Bet tad kādā brīdī mēs ļoti interesējāmies par kognitīvo pieejamību. Tā kā piedalījāmies viegli lasāmās spāņu valodas standarta izstrādē, kā arī pateicoties projektam EASIT, kurā iesaistījos, es sāku pētīt vieglo valodu un aizrāvos ar to. Man ir pieredze lietišķajā valodniecībā un tulkošanā, tā ka tas ļoti labi iederas manā profilā.

Kas īsti ir vieglā valoda? Kādā no iepriekšējām tikšanās reizēm teicāt, ka to nevar ietvert vienā konkrētā formulā un ka jūs to raksturotu drīzāk kā spektru.

Anna Matamala: Es turos pie EASIT projekta pieejas, kuras pamatā ir arī Kristiānas Māsas darbi. Manā izpratnē vieglā valoda ir vispārīgs termins, kas ietver dažādas valodas variācijas, kas cenšas padarīt tekstu saprotamāku, kas samazina sarežģītību un vairo vienkāršību.

Vienā šī spektra galā ir vieglā valoda, ko reizēm dēvē arī par viegli lasāmo valodu, kas ir visvairāk vienkāršotais variants. Vieglā valoda galvenokārt domāta cilvēkiem ar lasīšanas vai izpratnes grūtībām. Spektra otrā galā ir vienkāršā valoda. Tā domāta ikvienam bez īpašām uztveres grūtībām. Manā skatījumā vienkāršajai valodai patiesībā vajadzētu būt obligātai, piemēram, valsts pārvaldē.

Kāpēc ir svarīgi lietot vieglo valodu? Neatkarīgi no atrašanās vietas spektrā.

Anna Matamala: Tāpēc, ka man šķiet – ikvienam ir tiesības piekļūt informācijai, un valoda ir būtiska komunikācijas un informācijas sastāvdaļa. Jau teicu, ka, piemēram, valsts pārvaldē saziņā ar iedzīvotājiem ir ļoti svarīgi, lai visi saprot, kas notiek. Tāpēc ir vajadzīgas valodas versijas, kas ir saprotamākas.

Domāju, ka tas ir cilvēktiesību jautājums.