Eiropas lielākais autoražotājs "Volkswagen" nācis klajā ar paziņojumu, ka tam nāksies slēgt rūpnīcas un atlaist darbiniekus Vācijā. "Volkswagen" nedienas iezīmē plašākas problēmas Eiropas auto nozarē, tostarp nespēju konkurēt ar Ķīnā ražotajiem elektroauto, kas pārpludina tirgu. Tādēļ izskanējis, ka Eiropas Savienības prasība pilnībā atteikties no automašīnu ražošanas ar iekšdedzes dzinējiem, 2026.gadā varētu tikt pārskatīta.

Tikpat grūti, cik ziemā reizēm ir iedarbināt auto, tikpat grūti šobrīd šķiet pielaist Vācijas noslāpušo ekonomiku. Vēl drūmāku situāciju padara nedienas autoražošanā, kas rada aptuveni 4% no kopējās pievienotās vērtības Vācijas ekonomikā, un vēl 4%, ja ņem vērā ar autoražošanu saistītās jomas, piemēram, metāla vai gumijas ražošanu. Lai gan auto nozares nozīme Vācijas ekonomikā pēdējo gadu laikā ir mazinājusies, tomēr tā joprojām ir ļoti būtiska. Tādēļ satraukumu radījis lielākā Vācijas un arī Eiropas autoražotāja – "Volkswagen" paziņojums par to, ka pirmo reizi tā 87 gadu pastāvēšanas vēsturē būs spiests slēgt rūpnīcas Vācijā.

Jau pagājušajā gadā "Volkswagen" uzsāka izmaksu samazināšanas programmu, kuras mērķis ir līdz 2026.gadam ietaupīt 10 miljardus eiro. Tomēr tagad kļuvis skaidrs, ka izmaksas jāsamazina par vēl 4 miljardiem eiro. "Volkswagen" grupas izpilddirektors Olivers Blūms vēstulē darbiniekiem iezīmējis drūmu ainu - Eiropas automobiļu tirgus atrodas ļoti izaicinošā un nopietnā situācijā. Rezultātā "Volkswagen" grupas desmit automašīnu markas ir pilnībā jāpārstrukturē, un rūpnīcu slēgšana vairs netiek izslēgta, sacīja Blūms, piebilstot, ka "Volkswagen" arī jūtas spiests lauzt darba aizsardzības līgumu, kas ir spēkā kopš 1994.gada.

"Volkswagen" gan neatklāj konkrētus skaitļus, cik no aptuveni 120 000 darbavietu Vācijā varētu tikt likvidētas. Uzņēmums arī nav atklājis to, kuras rūpnīcas tiks slēgtas. Taču runa varētu būt par vismaz divām. Tāpat tiek runāts par "Audi" rūpnīcas slēgšanu Beļģijā.