Krievu tautas pasaku "Kukulītis" 1982. gada 14. oktobrī Latvijas Radio studijā ieskaņojis aktieris Pēteris Liepiņš.

Reiz dzīvoja vecītis ar vecenīti. Kādu dienu vecītis lūdz vecenītei, lai izcepot gardu kukulīti. Bet - tavu neražu! - mājās nav ne drusciņas miltu. Ko darīt?

Vecītis iesaka, lai tak paslaukot pa klēti, paskrubinot pa tīni, un gan jau miltiņi salasīšoties. Domāts - darīts. Vecenīte izdara, kā vecītis teicis, un rezultātā tīrā krējumā iejauts, gardā sviestiņā cepts, smaržīgs un gards kukulītis gatavs! Vēl tik' uz palodzes jāpadzesējas.

Bet ko Kukulītis? Uz palodzes taču ir tik garlaicīgi! Mazais nerātnelis ripo pasaulē palēkdamies un sākas viņa raibie piedzīvojumi...

Apaļo kārumu tīko apēst gan zaķis garausis un pelēkais vilks, gan lācis ķepainis, taču Kukulītis viņiem padzied jautru dziesmiņu (nu, to pašu, kā no vecenītes un vecīša aizmucis) un, novēršot uzmanību, aši ripo tālāk. Tā nu zvēruļu trijotne paliek neēdusi.

Bet tad Kukulīša ceļā gadās lapsa viltniece - ai, kāda viltniece... Kā nu klāsies Kukulītim, kura vājība ir saldi vārdi un klaji glaimi? Turklāt lapsa šo mākslu pieprot tik labi, tik neatvairāmi...