Ilgas Sirmeles pasaku par lielīgo kazlēnu 1974. gada 26. jūlijā Latvijas Radio studijā ieskaņojusi aktrise Vilma Lasmane (1917-1991).

Kazu māmiņai aug dēlēns - sprigans kazlēniņš. Savu vienīgo dēliņu kaziņa mīl un lutina, it visu, ko mazulis iekāro, atļauj: gan kokus un krūmus apgrauzt, gan pa sētām un jumtiem kāpelēt. Tikai uz lielā meža pusi i skatīties nedrīkst: tur saimnieko pelēkais vilks. Tas mazo kazlēnu aprīs, ne kauliņu neatstājot!

Taču mazajam gribas - ak, kā gribas! - paskatīties, kas mežā notiek! Viens lēciens, un nerātnelis nozūd aiz stumbriem.

Hmmm... Jauka, mīksta taciņa. Svaigs gaiss. Kupli koki. Bet.. kāpēc tāds klusums? Ak, visi klausās lakstīgalas pogošanā? Ha! Ko kazlēnam lakstīgalas treļļi, ja viņa balss pulka skaņāka: "M-e-e-e-ēēē!" Žagata gan norāj mazo lielībnieku, taču viņš sakās īsto mākslu vēl parādīt! 

Kā tieši? Jādibina koris no vietējiem zvēruļu resursiem! Viens divi, kazlēns savāc koristus: sprogainais aunelis būs otrā balss, arī zoss iepriecināta par uzaicinājumu - visiem kopā labi skan! Teicams solists izrādās arī gailis, kuram kazlēns paglaimo, ka nevienam putnam tādas rīkles nav - salīzinot ar gaili, meža putni tādi čiepstētāji vien esot. Tītars arī gatavs gājējs, tāpat sivēns atsaucīgs dziedāšanas lietās... 

Mežā nonākuši, visi rāda, ko spēj. Lai dies' pasarg... Sīkie putni ieķeras zaros, lai aiz smiekliem nenokristu, bet žagata solās vēl bērnubērniem šitos brīnumus žadzināt.

Diemžēl ļembasts nepaslīd garām lapsas kūmiņa un pelēkā vilka dzirdīgajām ausīm... Redzot skaņo dziedātāju pulku, mielasta izredzes šķiet kārdinošas. Lapsa ieteic prātīgu risinājumu - sak', kori, vilciņ, dalīsim uz pusēm: trīs dziedātāji tev, trīs man!

Viss jau, protams, beidzas labi: koristi pajūk uz visām pusēm, vilks un lapsa tvarsta visus pēc kārtas, taču tieši tāpēc nenoķer nevienu. Kad lielmanīgie dziedātāji pārguruši nokļūst mājās, spēj vairs domāt tikai par miedziņu...