Pasaku par lielīgo zaķi un iedomīgo puķi 1965. gadā Latvijas Radio studijā ieskaņojis aktieris Kārlis Trencis (1929-2003).

Lielība nudien nav laba lieta, vai ne? Par piemēru lai kalpo pastāstiņi par diviem trakiem lielībniekiem: zaķi garausi un krāšņu puķi.

Zaķis, pa mežu cilpodams, ierauga vilku, kuram nav astes. Hmmm... Kas tad nu?! Izrādās - vilkam asti nocirtis slazds. Ko zaķis? Ņem asti azotē un cilpo tālāk.

Pielido pļāpīgā žagata, kura brīnās, kur zaķis vilka asti ņēmis. "Vilkam atrāvu!" - lielīgi atcērt zaķis...

Un nu tikai sākas... Jauno ziņu par zaķa drosmi žagata izplata pa visu mežu. Zvēri iesauc zaķi par Astes rāvēju un sāk arī savas astes no viņa slēpt. Sak', no šitāda varmākas jāuzmanās! Visbailīgākā izrādās lapsa, kura arī lielo lāci mudina bēgt. Visbeidzot abi sazvērnieki nolemj Astes rāvēju uzrīdīt ciema krančelim. Kā nu izies lielībniekam? Viss, protams, beidzas ar lieliem smiekliem, jo lauku sētā zaķi nobaida nevis krančelis, bet... visparastākais gailis.

Un vēl viens stāstiņš par lielību - smaržīgo, bet ļoooti iedomīgo puķi, kurai ziedlapiņas mirdzot krāšņāk par varavīksni! Kur nu viņas māsām - citām puķēm - viņai līdzināties! Tikai viens ir viņas sapnis: kļūt par lidojošo puķi, lai neviens viņu nenoplūc!

Taisnīgais Meža tēvs šādu iedomību necieš ne acu galā. Apmierinādams puķes untumu - kļūt lidojošajai puķei, viņš to pārvērš taurenītī, kas lidinās tikai naktī... Neviens uz viņu neskatās, jo visi čuč saldā miedziņā!

Taurenīša tukšais skaistums, lielība un augstprātība taču nevienam nav vajadzīga!