Jauks raidījums un jauka meitene, bet žēl, ka izvēlējusies virspusēju pieeju. Atsakoties no zīmju speciālistiem un zīmes izcelsmes, sakņu un patiesās nozīmes izpētes, tika pieļautas divas kļūdas. Pirmkārt, zīmes ir darbojušās kā saziņas līdzeklis, burti - tā ir to īstā funkcija. Ar to nodarbojās burtnieki, zintnieki un rakstnieki, nevis ornamentu zīmētāji. Par ornamentu tās kļuva, kristīgās tumsonības laikos likvidējot gan rūnu, gan zīmju, gan mezglu rakstu lietojumu. Otra kļūda ir nosaukumā. Meitene nav piešķīrusi vajadzīgo uzmanību tam, ka vārds svastika nāk no sanskrita svasti - laime. Latviskajā dzīvesziņā Laime(a)s simbols. Simbols, nevis ornaments! Laimes sajūta ir dvēseles stāvoklis. Tas ir emociju, nevis matērijas izpausme. Savukārt uguns ir matērijas, eneŗģētiskās transformācijas izpausme, kas nebūt nav laimes sajūtas obligāta sastāvdaļa. Matēriju simbolizē Māra. Māras krusts jeb krustukrusts ir tas, ko senči sauca par ugunskrustu un ievilka pelnos, lai oglītes neizdziest līdz rītam vai neieskrien, kur nevajag. Tā kā kristīgās apspiestības gadsimtos šī informācija nebija publiska, kāds jauno laiku pētnieks pieļāvis kļūdu, visticamāk, sajaucot ugunskrustu ar ugunsratu, kas vizuāli ir līdzīgs svastikai un tika lietots gadskārtu rituālos.