Tec, peleite, zērņu zogtu, atnes maņi pīzoguse:

Vīnu pupu, ūtru zērņu, i ciuceņas smecerīti,

Tu nuzogi, as apēžu, tevi sauce zērņu zagļa.

Gadskārtas svētku svinēšanā būtiska nozīme ir līdzsvara nodibināšanai starp cilvēka pasauli un dabas pasauli - starp Pazemi, Zemi un Debesīm. Tāpēc īpaši saulgriežu laikā latviešiem ir ļoti raksturīgas dialogā veidotās dziesmas par peli, kas veic starpnieka lomu starp šo sauli un viņu sauli, ceļojot un pārvarot šķēršļus visās pasaules daļās no pazemes līdz pat debesīm. Būdama spējīga pārvietoties no šīs saules uz viņu sauli un atpakaļ, pele maziem bērniem velk miegu - caur klēti, caur namu, caur istabiņu, pēc tam liegi noliekot to bērna pagalvī. Tāpat pele ir mīļš tēls daudzos skaitāmpantos, lai sasmīdinātu mazos rakarus. Tā kā pele spēj pārvietoties starp zemi un pazemi, tad bēru dziesmās tai lūdz apraudzīt, kāds ir cilvēka "mūža nams", un ja nav pietiekami labs, tad palikt tur cilvēka vietā. Raidījumā varat pārliecināties, cik daudz šo maģiski brīnišķo tautas dziesmu par peli zina Tradicionālās dziedāšanas kopas "Burdons" dalībnieki: Zoja Heimrāte, Valda Vītola, Marga Stalta, Iveta un Vidvuds Medeņi. Ieraksts tapis Latvijas radio 7. studijā, skaņu režisors Māris Lācis