Aleksejs Loskutovs: KNAB šobrīd pienācīgi nenovērtē sabiedrības uzrunāšanas nozīmi

Skaties visus Laikmeta krustpunktā ierakstus šeit:

Tas, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs šodien nav pamanāms, ir ļoti, ļoti slikti – uzskata bijušais KNAB vadītājs Aleksejs Loskutovs. Kā pirms apstiprināšanas gāja atrādīties Šķēlem un Lembergam, kāpēc prognozē netīru pirmsvēlēšanu kampaņu, arī par tēvu – augstu partijas funkcionāru un latviešu valodu – saruna ar Alekseju Loskutovu Laikmeta krustpunktā.

"Mēs vēlamies, lai mums būtu noķerta liela zivs." Šos vārdus reiz, stājoties amatā, teica raidījuma viesis. Vismaz publiski nav zināms, ka viņš būtu kaislīgs makšķernieks, bet ar lielām zivīm tolaik bija domāti augsta līmeņa korupcijas noziegumi.

Aleksejs Loskutovs 2004. gadā kļuva par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāju. Tas bija laiks, kad korupcijas apkarotāji vairāk cīnījās savā starpā, nevis ar valsts apzadzējiem. Esot amatā, viņš Latvijas politiskajos dzirnakmeņiem tika malts pamatīgi. Apstiprināšanas brīdī „Jaunais laiks” no Saeimas tribīnes viņu sauca par Tautas partijas ielikteni, bet no amata viņu gāza tieši Tautas partijas Kalvīša valdība, un „Jaunais laiks” Alekseju Loskutovu aizstāvēja. Viņš bija sava amata priekšteces Jutas Strīķes kritiķis, bet vēlāk abi kļuva par sabiedrotajiem. Aleksejs Loskutovs par korupciju Latvijā un mūsu „lielajām zivīm” zina daudz. Arī pats nokļuva lielajā politikā, bet viņa pamatdarbs vienmēr ir bijis akadēmisks, kā tiesību doktoram mācot studentus. Aleksejam Loskutovam vienmēr tiek atgādināta arī viņa ģimenes pagātne – vecāki Latvijā ieceļojuši no Krievijas. Tēvs Genādijs bija augstā amatā okupētās Latvijas Komunistiskās partijas virsotnē.

Laikā, kad jūs vadījāt KNAB, par biroju mediji ziņoja gluži vai katru dienu, vismaz reizi nedēļā bija kāds stāsts. Šobrīd labi, ja reizi mēnesī mēs izdzirdam KNAB vārdu. Tas ir labi vai tas ir slikti?

Aleksejs Loskutovs: Biroja publicitāte manā laikā, bija pilnīgi apzināta mana nostāja, ja par korupciju nerunā, par to aizmirst. Ja aizmirst, tad viss notiek pa vecam. Mūsu mērķis bija par korupciju atgādināt gandrīz burtiski ik dienu. Pie tam biroja kā samērā jaunas iestādes publicitāte bija arī viens no pastāvēšanas balstiem. Ja mēs būtu nemanāmi, nedzirdami un sabiedrībai nebūtu par mums nekāda priekšstata, tad politiķiem, kam birojs bija neērts, būtu daudz vieglāk no tā tikt vaļā - likvidēt iestādi, reorganizēt, pievienot citai. Mērķis bija parādīt, ka KNAB ir nepieciešams, KNAB strādā, dod rezultātu visdažādāko – vai nu apkarošanā vai strādājot pie likumu pilnveides. Un tāpēc viennozīmīgi – tas, ka šobrīd KNAB gandrīz nav pamanāms, ir ļoti slikti, jo tas būtiski samazina sabiedrības pārliecību, ka cīņa ar korupciju Latvijā notiek iepriekšējā līmenī, vai, es baidos teikt,  sabiedrība var šaubīties vai cīņa pret korupciju vispār pastāv?

Varbūt visas lielās zivis ir noķertas? KNAB vairs nav ko darīt?

Aleksejs Loskutovs: Nu nav tas dīķis, kur var visas zivis izķert. KNAB strādā, skaidri zinu, ka strādā un dara visu, lai ķertu arī lielas zivis, bet attieksme pret publicitāti, sabiedrības uzrunāšanu man liekas dīvaina. Kā var iestāde, kurai ikdienas darbā sabiedrības atbalsts ir ārkārtīgi nepieciešams, vairīties no sabiedrības vispār?

Ik pa brīdim, ja arī parādās KNAB vārds, tad tas ir saistībā ar ziņām, kur ir teikts - KNAB nekonstatēja, KNAB neatrada pamatu. Šādā kontekstā.

Aleksejs Loskutovs: Šeit ļoti svarīgi KNAB kā iestādei ieņemt proaktīvu pozīciju. Proti, negaidīt, ka žurnālisti uzies, ka KNAB neko nav konstatējis, bet varbūt publiski iet un skaidrot, kāpēc konkrētajā gadījumā nav izdevies panākt, piemēram, lietas nodošanu tiesai. Tas atkal pieder pie tās nespējas runāt ar sabiedrību, runāt ar medijiem.

KNAB kļuvis mazāk redzams. Vai, jūsuprāt, tā ir šobrīd iestādes vadības stratēģija vai paša iestādes vadītāja loma? 

Aleksejs Loskutovs: Grūti pateikt. Sākotnēji domāju, ka varbūt tas ir saistīts ar to, ka Straumes kungs ir nācis no specdienestiem, kas parasti cenšas būt ēnā. Bet tagad man ir sajūta, ka vienkārši nav pienācīgi novērtēta atklātības un sabiedrības uzrunāšanas nozīme.

Savulaik KNAB kritizēja varbūt pat par pārāk skaļu parādīšanos publikas priekšā ar šīm skaļajām aizturēšanām. Varbūt vienkārši laiki mainījušies? Ne visam ir jābūt tik publiskam?

Aleksejs Loskutovs: Es ļoti labi atceros, ka mums kaut ko tādu pārmeta. Pie tam es domāju, ka lielākoties informācija nāca drīzāk no aizturamo puses. Proti, ja notika aizturēšana Rīgas domē, es domāju, ka tur daudziem mēle vai roka niezēja padot ziņu žurnālistiem, lai pievērstu uzmanību tam, kas notiek. Skaidrs, ka KNAB nav ieinteresēts, lai aizturēšanas brīdī informācija aizietu publiski, jo tas var traucēt izmeklēšanai. Bet, ja aizturēšana notiek, runājam par valsts amatpersonām, visdrīzāk publiskā vietā - šo faktu nevar noslēpt.

Kā ir mainījušies korupcijas noziegumi pēdējo 20 gadu laikā? 2004. gads, kad jūs, stājāties amatā, cilvēki norādīja, ka koruptīvie noziegumi ir saistīti ar Ceļu policiju. Bieži tika minēti arī būvatļauju izsniedzēji. Tagad neatminu, ka kāds ceļu policists vispār būtu. Viens piemērs, kā ir mainījusies korupcija.

Aleksejs Loskutovs: Es domāju, ka lielā mērā mainījusies. Runājot par ceļu policiju, viennozīmīgi arī nespēju atsaukt atmiņā pēdējo gadījumu vai pēdējo skaļo gadījumu. Es domāju, ka tas saistīts ar pamatīgām reformām arī Ceļu policijā. Beigu beigās atalgojums tiesībaizsardzības iestādes strādājošiem gandrīz 20 gadu laikā ir audzis, būtiski audzis ir arī dienesta prestižs. Arī dienests kā tāds ir labāk organizēts, tai skaitā izmantojot tehniskos līdzekļus. Policijas automašīnas ir videokameras, policijas darbiniekam uz krūtīm ir videokamera. Ir daudz kas izdarīts, lai novērstu iespējamas nelikumīgas darbības no policijas darbinieku puses.

Kas šobrīd ir tie aktuālākie korupcijas noziegumu veidi Latvijā? Pirms 20 gadiem bija lielais privatizācijas laiks, tagad ir Eiropas fondu laiks. Šeit ir viens risks?

Aleksejs Loskutovs: Es domāju, ka tā ir viena no jomām. Plaši runājot - iepirkumi bija aktuāli un paliek aktuāli. Tāpēc ļoti labi, ka aktīvu pozīciju ieņem arī Konkurences padome, meklējot karteļus, jo tie karteļi cieši tuvojas un citreiz arī piedalās koruptīvās attiecībās. Šajā jomā diemžēl neredzu tuvākajā laikā gaišu nākotni. Pārāk liela nauda, pārāk liela brīvība. Tāpēc, kad sākas kārtējās sarunas, ka vajag vienkāršot iepirkumu procedūras un atvieglot iepirkumu likuma prasības, man ir lielas bažas. Nav pagaidām pamata to visu būtiski atvieglot. Man liekas, ka gan no valsts pārvaldes vai pašvaldību iestāžu puses, gan no uzņēmumiem, kas piedalās iepirkumos, iekšējās kontroles sistēma pamatīgi klibo.