Par kaitējumu valsts ekonomikai un, ja tas saistīts ar kukuļošanu, sodiem jābūt bargākiem, tā uzskata bijušais Augstākās tiesas priekšsēdētājs Andris Guļāns. Ko mācīties no Lemberga lietas, par leģendāro advokātu Grūtupu un politiķu spiedienu, arī par neatrisināto tiesneša Laukrozes slepkavību saruna ar Andri Guļānu Laikmeta krustpunktā.  

Raidījumā saruna ar cilvēku, kurš tiesneša amatā ir aizvadījis 41 gadu un jau kopš atjaunotās Latvijas pašiem sākumiem ir bijis klāt pie mūsu tiesu sistēmas izveides. Viņš pieredzējis arī to, kā tiesas un tiesneši šajos gados ir mainījušies, kā mainījusies sabiedrības uzticība tiesu varai. Pieredzēti arī dažādi satricinājumi, pašu tiesnešu tiesāšana par korupciju un politiķu spiediens uz tiesu varu.

Andris Guļāns no 1994. līdz 2008. gadam bija Augstākās Tiesas priekšsēdētājs, pēc tam vēl 14 gadus senators Administratīvo lietu departamentā. Bet savu tiesneša karjeru viņš sāka jau 27 gadu vecumā. Tā laika presē var lasīt, ka Andri Guļānu par tautas tiesnesi izvirzījuši rūpnīcas „Latvijas balzāms” strādnieki.

Rūpnīcas „Latvijas balzams” strādnieku loma jūsu tiesneša karjerā – tas liekas interesanti.

Andris Guļāns: Tas tiešām interesanti. Šķiet, ka es šo faktu esmu aizmirsis. Un nemaz nenožēloju to, man likās, ka tas notika toreiz savādāk un reāli dzīvē tas, protams, arī notiek savādāk.

Pēc universitātes beigšanas mani uzaicināja uz Tieslietu ministrijas personāldaļu, toreiz kadru daļu, un izteicis priekšlikum, vai es negribētu strādāt par tiesnesi. Es jau bija jau sasniedzis atbilstošo vecumu, lai varētu strādāt par tiesnesi, un ņemot vērā manu jaunību, es tomēr uzdrošinājos piekrist šim atbildīgajam amatam. Tālāk jau, es domāju, tās bija vairāk formalitātes, kā izvirza tiesnesi, to izvirza kaut kāds darba kolektīvs. Nu šajā gadījumā "Latvijas balzams".

Vai jums ir atmiņā tās pašas pirmās lietas, kas jums bija jāizskata.

Andris Guļāns: Man šo jautājumu ir uzdevuši, un es kaut kā savā atmiņā esmu to nofiksējis. Pirmā lieta, lai cik tas dīvaini nebūtu, man bija saistīta ar paternitātes noteikšanu. Vienai dāmai, kas bija atpūtusies kopā ar vienu kuģa kapteini kādā no sanatorijām, gadījās, ka viņai piedzima bērniņš, un tad viņa mēģināja konstatēt šo faktu, ka šis kuģa kapteinis ir bērna tēvs. Tie tie apstākļi liecināja diemžēl par to, ka tiešām tas kapteinis bija. Tur gan bija dažādas interesantas situācijas. Nezinu, vai šodien var stāstīt… Tas bija mazliet smieklīgi, jo viņš teica, ka viņš nevar būt bērnu tēvs, jo sanatorijā ir ārstējies, jo viņam slima mugura, ir radikulīts un vispār viņš nevar muguru palocīt. Tas bija viņa viens no argumentiem, kāpēc viņš nevar būt bērna tēvs. Tā lieta nez kāpēc man palika atmiņā.

41 gada laikā tiesas zālē jūsu priekšā noteikti ir bijuši simtiem cilvēku. Kā tas ir tiesnesim, ka tu esi tādā situācijā, ka tev ir jālemj arī cilvēka liktenis, un paiet gadi un pilnīgi varbūt nejauši kādās sadzīviskās situācijās uz ielas, veikalā, varbūt kapusvētkos tu šo cilvēku satiec. Jums arī tādi gadījumi ir bijuši, kādi ir šie brīži?

Andris Guļāns: Noteikti ir bijuši, bet ne vienmēr tas cilvēkam, ko tu esi saticis zālē, viņam par sliktu ir taisīts spriedums. Tie cilvēki, kas ir šajā procesā uzvarējuši, nav tā, ka viņi nāk klāt un saka liels paldies, jūs tur… Tādus es neatceros.

Bet tādi, kuriem, piemēram, esat cietumsodu piespriedis, ir pēc tam nākuši klāt un prasījuši kāpēc bijāt tik bargs?

Andris Guļāns: Ir bijušas vēstules, kurās var uzskatīt, ka tie ir bijuši draudi. Bet dažreiz, tagad jau mazāk, vēl pirms gadiem 10 - 15 tu pilnīgi nejauši uztver to skatienu, ko kāds tev velta. Nu nav viņš nekāds patīkamais, tikai tu vari tā nojaust, ka varbūt tā ir tā persona. Bet es visu laiku esmu centies to spriest tā, lai pašam nebūtu pēc tam jābaidās vai jābūt sirdsapziņas pārmetumiem, ka tu esi kaut ko nepareizi izdarījis, ka esi kādam cilvēkam nodarījis apzināti pāri.

Par sodu bardzību arī nākamais jautājums. Mēs tiekamies nedēļā, kad Rīgas apgabaltiesa apelācijas instancē atzina Aivaru Lembergu par vainīgu apsūdzībās par smagu noziegumu izdarīšanu un viņam piesprieda arī reālu cietumsodu četri gadi. [..] Un es jums nevaicāšu par šo spriedumu, bet ko šī lieta liecina par mūsu tiesu sistēmu un kādu priekšstatu iespaidu sabiedrībai tā rada par tiesu?

Andris Guļāns: Droši vien neko labu. Es tagad neesmu īpaši pētījis vai gatavojies, kaut gan vajadzēja varbūt šīs lietas aktualitāti ņemt vērā. Ja nemaldos, pirmajā instancē šī lieta tika iedota tiesnesim, kurš laikam arī vairs nav starp mums, bet tajā laikā viņam, man šķiet, ka bija pārāk maza pieredze, lai tādu lietu skatītu.

Var jau, protams, teikt, ka lietas mēs sadalām pēc nejaušības principa un tā tur ir sanācis, bet jāņem vērā arī šīs lietas sabiedriskais nozīmīgums un daudzi citi apstākļi, varbūt arī lietas sarežģītība, kas, manuprāt, liktu tiesas priekšsēdētājam vai tai personai, kas nodarbojas ar šo lietu sadalīšanu, ņemt vērā, ka šeit ir vajadzīga nopietna pieredze, nopietnas zināšanas, lai sāktu šīs lietas izskatīšanu.

Tā ir viena puse, otra puse ir, man liekas, ka procesuālās iespējas konkrētās personas advokāti ir izmantojuši diezgan veiksmīgi, lai šo lietu…

Teiksim latviski - vilktu garumā.

Andris Guļāns: Jā, laikam būs jāpiekrīt tam, ko jūs sakāt. Diemžēl tas laiks ir ļoti ilgs priekš lietas izskatīšanas. Es atceros, ka līdzīga lieta bija Augstākajā tiesā, tas gan jau bija vēl senāk, bet tur tiesneši ar pieredzi un prasmi vadīt procesu panāca to, ka to lietu izskatīja salīdzinoši ātri un ļoti līdzīga situācija bija. Bet nu šodien vienkārši atņemt tiesnesim lietu, ja viņš jau ir iesācis skatīt, ir ļoti sarežģīti un praktiski neiespējami.

Norobežosimies no konkrētās personas Aivara Lemberga, bet tas, par ko ļaudis šajās dienās sociālajos tīklos runā, šie apsūdzības panti – kukuļošana, dokumentu viltošanā, izspiešana un rezultātā milzīgas naudas summas, kas tur figurē un arī konfiscētas, un rezultāts ir četri gadi ieslodzījumā. Jūs sākāt šo stāstu par sodu bardzību un ka varbūt dažkārt tiesas ir pārāk bargas. Vai četri gadi ir adekvāts sods, atkal varbūt neminēsim personu, bet uz to apsūdzību fona?

Andris Guļāns: Nu ziniet, es pagaidām neizteikšos par šo jautājumu. Lai gan es esmu beidzis tiesneša karjeru…

Beidzot jūs varat runāt….

Andris Guļāns: Nē, pagaidām vēl nevaru. Es domāju, ka es nevaru runāt, jo, kā jūs teicāt, ir kasācijas instance un atstāsim to kasācijas instances ziņā. Bet ko es gribētu teikt, ka,

protams, tām personām, kas ir izdarījušas  noziegumu, kas kaitē valsts ekonomikai, kas kaitē valsts finanšu sistēmai, kas ir saistītas ar kukuļošanu un kukuļu ņemšanu, tiem jābūt ir adekvātiem bargiem sodiem, pietiekoši bargiem sodiem. Un šeit nevajadzētu kautrēties un mēģināt saskatīt…

Es mazliet skatījos interviju ar tiesnesi, kurai bija uzdots jautājums, kāpēc ir samazināts sods, nu viņa mēģināja argumentēt. Mani īpaši varbūt tas nepārliecināja.

[..] Bet es vēlreiz palikšu pie jūsu vārdiem, kurus es sadzirdēju, ka tajos gadījumos, ka ir nodarīts zaudējums valstij, ka tur tiesneša rokas tvērienam ir jābūt stingram.

Andris Guļāns: Jā, jūs pareizi saklausījāt, un es domāju, ka tas ir it īpaši mūsdienās, ir ļoti aktuāli, jo mēs redzam, ka mūsu valstī bieži vien tiek runāts par to, ka ir kukuļošana, bieži vien tiek runāts, ka nezināmā virzienā pazūd kaut kādi naudas līdzekļi, ir kaut kādas vienošanās un tā tālāk.

[..] dažkārt tiesneši, kā lai saka, mēģina taisīt Zālamana spriedumu – jā tur kvalitāte nav pietiekoša, bet kaut kas jau tur ir, tad izrādās, ka tas sods arī varbūt nav pārāk bargs. Es nezinu, vai šis ir tas gadījums, par ko mēs tagad runājam, bet kopumā, kā es jau teicu, sodiem jābūt ir adekvātiem. Šodien, piemēram, tie apstākļi, kuros mēs dzīvojam, saka mums priekšā, kas ir jādara. Es domāju, ka visi tiesneši, tai pašā sabiedrībā dzīvojot, viņi redz, kā kas notiek ar kukuļošanu, naudas izzagšanu un tā tālāk. Tagad, piemēram, ļoti daudz tiek runāts par to, ka uz robežas notiek nelegālu personu pārvietošana, vai ir vajadzīgi bargāki sodi.

Es domāju, ka tiesnešiem jau nevajag gaidīt, lai tās sankcijas kļūst bargākas, bet ir pašiem jābūt pietiekoši spējīgiem analizēt un saprast. Viņš - tiesnesis ir valsts amatpersona, kurai ir jādzīvo līdzi tam laikam…

Galu galā tas, kas notiek uz robežas, tā arī mūsu drošība…

Andris Guļāns: Protams, nu un arī šie sodi… Un pamatoti tiek prasīts, lai viņi kļūst bargāki, jo citādi acīmredzot ir sabiedrības daļa, kuri uzskata, ka tur nekas nebūs, nekādi lielie sodi nebūs un ja vēl tiesnesis uzskata, ka tur nevajag bargu sodu, tad diemžēl sekas ir tādas, kādas viņas ir.