Skaties visus Laikmeta krustpunktā ierakstus šeit:

Cilvēks pie klimata pārmaiņām nav vainojams, ir pārliecināts Vides aizsardzības kluba prezidents Arvīds Ulme un atzīst, ka īsti nesaprot Grētu Tunbergu. Par protesta akcijām un kāpēc centies pārdot Triju Zvaigžņu ordeni, par Haraldu Sīmani un kāpēc aicināja čekas maisus sadedzināt – saruna ar Arvīdu Ulmi Laikmeta krustpunktā.

"Piecelieties līdz ar rītausmu, brīvi no visām rūpēm, un nāciet man līdzi mežā mācīties vērot dabu. Bet daba atklājas savā patiesajā būtībā tikai tiem, kas tai uzticas," tā 1974. gadā laikrakstā "Literatūra un Māksla" raksta tolaik 27 gadus vecais Arvīds Ulme. Un šī ir viņa pirmā publikācija lielajā presē. 

Vēl mazs citāts no šī raksta: "Neticiet vispārpieņemtajam uzskatam, ka dabā valda nežēlīga cīņa par eksistenci. Tādā gadījumā mēs visi jau sen būtu noslīkuši ļaunumā. Nevis stiprākie un viltīgākie, bet gan labākie un tikai labākie ir tie, kas valda un uzvar dabā. Kroplākais koks atdod savu vietu skaistākajam. Vērot dabu jāmācās, tāpat kā jāmācās klausīties simfonisko mūziku, jāieklausās basos, skanīgie ritmi sevi pieteiks paši."

Raidījumā saruna ar dzejnieku, sabiedrisko aktīvistu, politiķi, ilggadējo Vides aizsardzības kluba prezidentu, deputātu, kurš 1990. gada 4. maijā balsoja par Latvijas neatkarību, Arvīdu Ulmi. 

Ja reiz es sāku ar citātu par mežu, kad pēdējo reizi Arvīds Ulme bija mežā un ko viņš tur saskatīja un saklausīja?

Arvīds Ulme: Interesanti, vakar [dienu pirms sarunas ieraksta] es biju mežā ar brālīti Jurīti. Tur mēs braucam, kur ir Rakstnieku parks..., aiz Līgatnes, Amatas pagastā. Un tad iegājām lasīt rudmieses. Tagad tieši ir tāds rudmiešu laiks. Rudmiese ir visu meža princese, viņa ir vienīgā sēne, kurai ir asinis. Un rudmiese ir augstāka par visādām baravikām. Viņa skaitās, ka viņa jāēd zaļa. Tā man tāda mīļsēne.

Arvīds Ulme ir saukts par vides ekstrēmistu deviņdesmitajos gados, tieši tāpat kā Grēta Tūnberga tagad. Vai Arvīds Ulme par Grētu Tūnbergu pasmīn, vai arī saka, ka katra paaudze par vidi cīnās pēc savas un laikmeta izpratnes.

Arvīds Ulme: Nē, nu pasmīnēt jau galīgi nepasmīnu, bet tā īsti piegājienu un kā viņa strādā, un kādi tie viņas protesti, tā īsti arī neizprotu. Bet tā vides aizsardzība mums jau nebija… Arī Vides aizsardzības kluba statūtos nebija tik daudz kā par vidi, kā par šo Latvijas neatkarības, par Latvijas atdzimšanu un atjaunošanu un tā tālāk. Arī par metro nebija… Tas metro jau nebūtu slikti, ka mums būtu metro, bet tie protesti pret metro faktiski bija pret to migrācijas pieplūdumu, jaunu rūpnīcu, jo mēs to nevarētu, tad mēs jau bijām 50 pret 50 procentos Rīgā gandrīz.

Bet, paliekot pie Grētas Tunbergas, vai viņas aktivitātes esat pamanījis, zināt, kas viņa ir?

Arvīds Ulme: Jā, bet nu kaut kā, ka īsti viņa būtu tāda manējā, es tā neteiktu nē…

Cita paaudze vai tās protesta formas savādākas?

Arvīds Ulme: Jā, viņas ir tādas virspusēji… Tā gribētos, ja protestē, tad pēc centra…, respektīvi, visas lietas jau sākas no centra, kā saules stari no saules. Un tos starus tur apkarojot vai nepieskaroties tam centram, vai cilvēkus nevedot uz to pamatu…

Es viņai arī nesekoju, bet, cik es saprotu, viņas centrs ir dramatiskās klimata izmaiņas, kuras mēs piedzīvojam.

Arvīds Ulme: Jā, ar tām klimata izmaiņām tur arī ir tādas, kas ir biznesa vadītas, un biznesa, kā saka, joma, lai varētu…. Jo es burtiski pagājušajā nedēļā tikos fiziķu lekcijā, kurā viņš pierāda ar cipariem, skaitļiem, mērījumiem, ka zeme nav sasilusi. Un ka līdz ar to visa tā CO2 lieta, tā visa ir bišķi tāda uzspēlēta fikcija. Ja atkal iedziļināsies tajās lietās, kas viņu bīda, kas maksā, tad...

Ilggadējais Vides aizsardzības kluba prezidents, es sadzirdu tādu kā skepsi par to, ka pasaule piedzīvo klimata pārmaiņas. Kas bija tās postošās vētras, kas te mums šovasar bija, vai kas bija tie ūdens, lietus plūdi, kas ir bijuši Vācijā un Čehijā? Kas tad tas viss?

Arvīds Ulme: Viņi jau būs, būs vēl briesmīgāk, nekur nepazudīs, klimata pārmaiņas kā tādas.

Tad viņas ir vai nav?

Arvīds Ulme: Klimats kā tāds mainījies ir…, kur Grenlande, zaļā zeme, tur tagad ledus, un atkal atgriezīsies zaļā zeme atpakaļ. Klimats mainās neatkarīgi…

Tas, ko mēs tagad pieredzam, tas ir cilvēka darbības dēļ?

Arvīds Ulme: Nē. Viens vulkāns mums ir kā saka… Un tas CO2 nemaz nav tik slikts. Un tas CO2 pārvērš tuksnešus mežos. Viņš jau vajadzīgs katram stādiņam, katram kokam, un viss tas ir atkal virspusēji… Bet tas, ka klimats mainās, to neviens neapstrīd.

Gatavojoties sarunai, izpētīju dažādus arhīvus un mēģināju saskaitīt, pret ko dažādos gadu desmitos ir protestējis Arvīds Ulme. Man sanāca vismaz 40 "pret" akcijas, bet noteikti to ir krietni vairāk. Arvīds Ulme ir protestējis pret vides piesārņošanu padomju okupācijas gados, pret padomju armijas kaitniecību Zvārdes poligonā. Arvīds Ulme protestējis arī pret Latvijas iestāšanos Eiropas Savienībā un pret pirmo amerikāņu makdonaldu Rīgā. "Pret" akcijas bijušas arī saistībā ar naftas termināliem Būtiņģē, Lietuvā, un Kundziņsalā, Rīgā. Arvīds Ulme iebildis arī pret pazemes autostāvvietām Rīgas vēsturiskajā centrā, pret celulozes rūpnīcu, mazajiem HES un Arēnas "Rīga" būvniecību mazdārziņu rajonā Skanstē. Protesta balss skanējusi arī pret seksuālo minoritāšu pirmajiem gājieniem Rīgā un ierobežojumiem Covid pandēmijas laikā.  

Gadu garumā šo "pret" ir bijis daudz, bet šodien, kas ir tas, par ko iestājas Arvīds Ulme, nevis "pret", bet "par" ko?

Arvīds Ulme: Jā, es arī gribētu vairāk vērst uzmanību, ka kriticisms ir ļoti bīstama lieta, jo viņš iznīcina cilvēkā dvēseles spēku un tāpēc svarīgāk ir iestāties "par". Un dabīgi, ka šodien tas aktuālākais, man liekas, ir iestāties par mieru. Un par patiesību. Nu un par Dievu, es teiktu. Jo cilvēki tādā matērijā iegrimuši, tādā – manta, izdzīvot, rēķini un tā … un kaut kā no tā garīgā ir tā kā attālinājušies. Tāds tas arī būtu… Ungāru prezidents, viņš nosauca viņa tautai trīs vissvarīgākās lietas – ir ģimene, tauta un Dievs. Tā likās ļoti skaisti, ka uz tādiem pamatiem, un būt par to – par ģimeni, par tautu, par Dievu. Es "par" tomēr labprātāk iestājos.

Neraugoties uz to, ka liela dzīves daļa daudzas "pret" akcijas ir bijušas?

Arvīds Ulme: Jā. Pret – tas nav patīkamākais dzīves laiks, dzīvot pret ko. Par dabu – jā, par sauli, par mīlestību.

Kas ir pats pēdējais, pret ko jūs esat protestējis? Tas bija Covid laiks, vai pēc tam vēl kaut kas ir bijis?

Arvīds Ulme: Pret šo konvenciju Stambulas, tas ir par ģimeni, teikšu tā.

Tas ir jūsu pēdējais "pret" protests?

Arvīds Ulme: Jā, pret Stambulas konvenciju.