Sorosīts, kosmopolīts, tautas nodevējs - arī tādos vārdos publiski dēvēts politologs Nils Muižnieks. Viņš arī atzīts cilvēktiesību eksperts, kurš uzsver, ka cilvēktiesību jomā viss atkarīgs no konteksta un kā to pasniedzam, bet dezinformācijas pilnā vidē jābūt īpaši uzmanīgiem. Par dažādo attieksmi pret bēgļiem un krievu valodu Latvijā, par nokļūšanu Šlesera partijā un Sorosa fondā, arī par bērnības draugiem ASV - saruna ar Nilu Muižnieku Laikmeta krustpunktā.

Dzimis trimdas latviešu ģimenē Amerikā, ieguvis izcilu izglītību pasaules vadošajās augstskolās, 1993. gadā pārcēlās uz Latviju un uzreiz aktīvi iesaistījās cilvēktiesību aizsardzības jautājumos.

Viņš bijis arī īpašo uzdevumu ministrs sabiedrības integrācijas lietās Einara Repšes un Induļa Emša valdībās, sešus gadus ieņēmis Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra amatu, tagad ir "Amnesty International" Eiropas reģionālā biroja direktors.

Sarunas sākumā par Ukrainu. Kara pirmajās dienās Nils Muižnieks atzina, ka nevar iedomāties, ka 21. gadsimtā var būt šāds karš. Vai arī cilvēktiesību organizācijas līdzīgi kā vairāku Eiropas valstu valdības bija kā miegā iežūžotas un nebija pamanījušas, uz ko Krievija spējīga? 

Nils Muižnieks: Visi bija pārsteigti par katru, bet cilvēktiesību aktīvisti, īpaši Krievijā ļoti jutīgi uztver jebkuru ierobežojumu viņu tiesībās un varonīgi cīnījās pretī. Neteiktu, ka cilvēktiesību aktīvisti bija naivi par Krieviju. Domāju, ka viņi daudz vairāk zināja, kas notiek Krievijā, nekā daudzi citi, kas tam īpaši nepievērsa uzmanību.

(..) es zinu maz tādus cilvēkus, kas nebija pārsteigti par to, kas notika 24. februārī. Tajā skaitā cilvēktiesību pārstāvjus.

Nils Muižnieks atzīst, ka Krievija veic kara noziegumus, to arī dokumentējuši viņa kolēģi. Cits jautājums, vai izdosies saukt Putinu pie atbildības, gan viņu, gan daudzus karavīrus, gan kara vadoņus vajadzētu tiesāt par kara noziegumiem. Neapšaubāmi. Muižnieks gan ir bažīgs, ka līdz tiesai varētu būt jāgaida 20 gadi, ko neviens, protams, negrib.

Drīzumā nāks klajā "Amnesty International" pētījums par filtrācijas nometnēs notiekošo. Muižnieks atzīst - tur notiek baisas lietas.

Nils Muižnieks: Pats vārds filtrācijas nometnes latviešiem atgādina baisākos notikumus 20. gadsimtā. Ka tas var notikt tagad – deportācijas, spīdzināšanas, slepkavības – tas atver mūsu vecās rētas un ber sāli tajos. Tā ir trauma. Īpaši mani vecāki, kas piedzīvoja Otrā pasaules kara šausmas, skatās un šausminās.

Kam jānotiek, lai nebūtu 20 gadi jāgaida līdz tiesai?

Niks Muižnieks: Tas ir politiskās gribas jautājums, vai spēs izveidot bez Krievijas līdzdalības šādu tribunālu. Krievija noteikti nesadarbosies, vismaz kamēr Putins būs pie varas. Bet kā mēs redzam Serbija un citās bijušajās Dienvidslāvijas valstīs, politiskie aprēķini mainās.

Ja būs pretestība Putinam, ja kāda cita frakcija gribēs uzlabot attiecības ar Eiropu, viņi varbūt būs gatavi upurēt Putinu un dažus ģenerāļus, lai mīkstinātu sankcijas un atjaunotu attiecības ar pasauli. Tas ir reālāk, nekā ka Krievija sabruks, tiks okupēta un Putins un visa spice tiks tiesāti. Es šādam variantam īsti neticu.

Tāpēc svarīgi šobrīd vākt visas liecības un pierādījumus, fiksēt faktus, lai nākotnē kādam neizdodas pārrakstīt vēsturi.

Runājot par "Amnesty International" augustā izplatīto ziņojumu par situāciju Ukrainā, kurā daudz bija kritizēta Ukrainas rīcībā un kas raisīja asas diskusijas, Nils Muižnieks atzīst, ka ziņojums viņam bija nepatīkams pārsteigums un tur bija pieļautas vairākas kļūdas, un tam būs ļoti nopietnas sekas. 

Nils Muižnieks: Mērķis bija veicināt Ukrainas civilo iedzīvotāju aizsardzību. (..) Vai ir leģitīms jautājums prasīt – ko Ukraina var vairāk darīt vai citādāk darīt, lai pasargātu civiliedzīvotājus. Ja jautājums nav leģitīms, tad nav, ko runāt. Ja tas ir leģitīms, tad – ko vispār var darīt, lai nekļūtu par dezinformācijas spēles dalībnieku mērķa sasniegšanai.

Viņš uzskata, ka ziņojumam vajadzēja būt plašākam. Otrs jautājums ir par kontekstu – arī citas organizācijas ir kritizējušas Ukrainu, bet tas bija blakus Krievijas kritikai. Šeit vajadzēja Ukrainas rīcību ielikt kontekstā ar to, ko Krievija dara. Tāpat Muižnieks norāda, ja Ukrainas "Amnesty International" vadītāja bija spiesta atkāpties, tas liecina, ka kaut kas nav bijis kartībā ar procesu - viņi nav uzklausīti, vai nav sadzirdētas viņu bažas un viedoklis par kontekstu.

Nils Muižnieks: Cilvēktiesību jomā viss atkarīgs no konteksta, kā mēs to pasniedzam, īpaši ļoti polarizētā, dezinformācijas pilnā vidē jārīkojas ļoti uzmanīgi. Šobrīd notiek AI iekšējā izmeklēšana, kādas kļūdas pieļautas, lai varētu mācīties no šīs pieredzes.

Viņš atzīst, ka "Amnesty International" šādas kļūdas nevar atļauties, jo cilvēktiesību ienaidnieku ir daudz un mēs sev izdarām lāča pakalpojumu, palīdzot sevi kritizēt. Būs arī izmeklēšana no malas par notikušo.