Guntis Gailītis: Režisora uzdevums ir pētīt cilvēkus, ne inscenēt vai likt efektus

Skaties visus Laikmeta krustpunktā ierakstus šeit:

Opera ir nežēlīga – redz cilvēkam cauri, tāpēc tu vari būt netalantīgs, bet jābūt atklātam – saka bijušais operas režisors Guntis Gailītis. Cik dižena ir Rīgas latviešu biedrības vēsture un kā opera skan dabā, kā atjaunoja Brīvības pieminekļa zvaigznes un – kāds ir Latvijas kods. Saruna ar Gunti Gailīti Laikmeta krustpunktā.

Sava vēsture ir jāzina. Un pie pieminekļa noņem cepuri. Šie varētu būt bieži dzirdēti šī raidījuma viesa teikti pamudinājuma vārdi, enerģiski uzrunājot auditoriju vai atbildot intervijā. Vērtības un to cienīšana vienlīdz svarīga viņam ir bijusi operas galvenā režisora, Rīgas Pieminekļu aģentūras direktora un Rīgas Latviešu biedrības priekšsēdētāja amatā. Tomēr pāri visam profesionālā mūža mīlestība ir opera. Par laikmeta krustpunktiem savā un Latvijas sabiedrības dzīvē saruna ar Gunti Gailīti.

Rīgas Latviešu biedrībā jau četrpadsmito reizi februāris ir Igaunijas mēnesis, un ar koncertu un izstādi jūs atzīmējat Igaunijas 108. gadadienu. Kādām vērtībām ar šiem notikumiem jūs vēlaties pievērst uzmanību?

Guntis Gailītis: Atkal vēsture. Latviešu biedrības dibināšana. Esam kopā ar igauņiem – Vidzemes guberņa kopā ar Igauniju, Latvija, Vidzeme. Lai nodibinātu Latviešu biedrību, ir ļoti sarežģīta procedūra. Zīmogi Pēterburgā atļaut latviešiem nākt un dibināt savu biedrību. Tas ir fenomenāli. Pateicoties latviešiem, kas ir Pēterburgā, Valdemārs un vēl vīri, statūti ir sagatavoti, kā tā laika likumdošana prasa, bet vajag kaut ko tādu praktisku. Tajā laikā Igaunijā ir bads. Tad pie šiem statūtiem, lai dibinātu biedrību – ko jūs vēl darīsit? Mēs vāksim ziedojumus bada cietējiem Igaunijā, kur ir bijusi neraža. Un tas ir milzīgs trumpis, jo nauda ir vajadzīga un bads ir liela problēma. Latviešu biedrības pirmais darbs –faktiski viņi vāca naudu. Un, ja nemaldos, 1500 rubļi, tā bija liela nauda, savāca un tā tika nodota gubernatoram. Līdz ar to tā bija tāda kā zaļā gaisma arī latviešu biedrības dibināšanai. Tāpēc ar igauņiem mums vienmēr ir draudzība un labas attiecības.

Rīgas Latviešu biedrība darbojas pēc humānisma principiem, cienot latviskās un vispārcilvēciskās vērtības. Ja mēs lasām statūtus. No 2022.gada 12% no koncertos gūtajiem ieņēmumiem biedrība ziedo Ukrainas cilvēku atbalstam. Cik, jūsuprāt, būtisks atbalsts ir biedrība mums visiem – sabiedrībai šajā laikā, kas ir ļoti sarežģīts, un, protams, arī ukraiņiem, kas dzīvo Latvijā.

Guntis Gailītis: Tā ir ārkārtīgi aktuāla un humāna problēma, un ir jāpalīdz, kur mēs varam palīdzēt. Gan tas ir bijis tālā pagātnē, gan tas ir bijis Brīvības cīņu laikā, arī pēckara laikā, kad biedrības cilvēki šo ziedošanas akciju vienmēr ir turējuši savā avangardā. Arī ukraiņiem palīdzēt. Mēs zinām visu situāciju un politisko situāciju. Un biedrība ir īpaša organizācija, jo tā ir it kā neatkarīga un tajā pašā laikā ir kodols Latvijas valstī. Mēs esam Latvijas valsts kodols, par ko es vienmēr runāju. Līdz ar to man saka – Gailīt, nerunā atkal par to vēsturi! Bet vēsture ir ļoti svarīga.