Politikā cūcības es esmu redzējis daudz - atzīst bijušais premjers Indulis Emsis. Jaunā Saeima gan izskatoties cerīgi, līdz šim tur trūka intelekta un skaidrības. Kāpēc, viņaprāt, OIK atcelšana tagad ir nepareiza, kā atšķirt īstos zaļos no "bruģa zaļajiem", par liktenīgo traktora skandālu un arī par to, ka reiz juties kā sažuvusi varde saruna ar Induli Emsi Laikmeta krustpunktā.

Indulis Emsis reiz bija pirmais "zaļais" valdības vadītājs Eiropā. Tieši Indulis Emsis 2004. gada martā Baltajā namā, Vašingtonā, parakstīja pēdējos svarīgos dokumentus, kas Latvijai ļāva pievienoties NATO un nonākt alianses aizsardzībā.

Induli Emsi droši varam saukt par Latvijas politikas veterānu - piecās valdībās bija vides ministrs un 9. Saeimā arī Saeimas priekšsēdētājs. Balsojis par Latvijas neatkarību, pirms neatkarības atgūšanas arī strādāja dabas aizsardzības jomā, ir bioloģijas zinātņu doktors.

1986. gadā laikrakstā "Literatūra un Māksla" Indulis Emsis publicēja rakstu, kurā ceļ trauksmi par lielo atpūtnieku skaitu Jūrmalā un kaitējumu vidē. Trimdas presē tas tiek pārpublicēts, apbrīnojot, ka arī šāds kritisks viedoklis izskan Padomju Latvijā.

Kas gan tas būtu par politikas veterānu, ja garajos aktīvā politiķa gados nebūtu sakrāti skandāli, sulīgi izteicieni un arī raiba kaklasaišu kolekcija. Jā, arī ar tām Indulis Emsis izceļas starp citiem politiķiem. Par dabu, Vidzemes lībiešu saknēm, par kāpumiem un sāpīgiem kritieniem politiķa gaitās saruna ar Induli Emsi.

Runājot par šodienas politiskajām aktualitātēm, Indulis Emsis cerīgi vērtē jaunievēlo Saeimu.

Indulis Emsis: "Šī Saeima man šķiet cerīgāka, nekā tā, kas bija iepriekš. Es saredzu viņu gandrīz tādu, kāda bija Saeima, 10. vai 11., kuru prezidents Zatlers atlaida. Arī tā bija ļoti spilgta Saeima un varēja nest Latvijas politikā būtiskus pavērsienus. Diemžēl tā tika atlaista, un tālākas Saeimas vairs nebija tik atraktīvas un pievilcīgas. Šīs atkal ir tāda, kas rada simpātijas, jo vēlētājs bijis ļoti prasīgs un izdarījis nopietnus pavērsienus, kas politikā nebija sagaidāmi.

(..) Šī Saeima izskatās cerīgi, vienīgi vecajiem politiķiem, tajā skaitā Ministru prezidentam Kariņam ir jāsaprot, ka šī ir jaudīga Saeima un nevarēs strādāt kā iepriekš. Būs jaumaina savs darba stils.

(..) Tas manevrs, ko Tavara kungs, esot zaļo priekšstāvis, ir izdarījis, arī mani pārsteidz, es nebūtu tādu soli spēris. Bet politikā galvenais ir vara. Ja no šāda skatupunkta raugāmies, tad tas ir bijis pareizs solis - nokļūt pie varas. Nomainot koalīcijas partneri, aizstājot to ar jauniem partneriem, tas drosmīgs solis un šoreiz tas ir vainagojies ar panākumiem. Uzvarētājus nepeļ, tos apsveic."

Emsis atzīst, ka viņš tā nebūtu rīkoties, bet uzvarētājiem ir taisnība. Vaicāts par iespējamās valdības aprisēm, Emsis norāda, ka Krišjānim Kariņam būtu īstais brīdis sākt uzticēties jaunievēlētā parlamenta jaudīgumam.

Indulis Emsis: "Sevišķi Pīlēna kunga stratēģijai, domāšanas un intelekta spējai, kas man ārkārtīgi simpatizē. Es ilgi Latvijas politikā nebiju saskatījis azartisku un gudru priekšstāvi, programmatisku uznācienu, kas tiešām ļoti simpatizē. Tas ir intelekts. Intelekta mums trūka un skaidrības, kas bāzēta uz uzņēmējdarbībā gūtas pieredzes. Tā pļāpātuve tiešām bija apnikusi un atpalikšana no kaimiņiem ar katru gadu vairāk. Tas ļoti kremta. Ceru, ka tas periods ir garām un tagad būs spēcīga virzība.

Emsis uzskata, ka "Progresīvie" valdībā vēl nav jāņem, jo ir par jaunu, bet "viņi ir nogatavināmi", uz pusgrauda var labi strādāt Saeimā. Viņš piedāvātu jaunpienācējiem vadīt dažas komisijas, iespējams, parlamentārā sekretāra amatu. Emsis norāda, ka "Progresīvajiem" ir jāiegūst pieredze un viņiem viss vēl priekšā."

Tieši Indulis Emsis bija tas, kurš parakstīja 2004. gada martā Baltajā namā, Vašingtonā, pēdējos svarīgos dokumentus, kas Latvijai ļāva pievienoties NATO un nonākt alianses aizsardzībā.

Indulis Emsis: "Tas bija spilgts un ļoti gaidīts Latvijā pasākums. Mēs zinām, kāds ir mūsu kaimiņš, mēs to zinājām iepriekš. Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas, strādājot tā laika Augstākajā Padomē un gatavojot Latvijas Neatkarības deklarāciju un tās pieņemšana, pēc tam puču pārdzīvojot, un visas tā laika Krievijas izdarības un bremzējošos pasākumus pieredzot,

mēs kā caur adatas aci iegājām neatkarīgajā valstī. Tas mums prasīja milzīgu gribu, toreiz varējām paļauties tikai uz savu dziesmu spēku. Ieroču spēka mums nebija. Šodien, esot zem NATO lietussarga, drošības sajūta ir daudz lielāka, man vēl lielāku šo drošības sajutu rada tieši karš Ukrainā, jo ukraiņu tauta cīnās par mūsu visu brīvību.

Lai nu ko, bet šobrīd to jāatzīst un jāpalīdz, cik vien iespējams. Tā ir nācija, kas izcīna karu pret šo agresoru un tā pasargā mūs. (..) es saredzu, ka pēc šī kara Krievija vairs nebūs tā Krievija, no kuras mums būtu tik ļoti jābaidās. Ceru, ka kļūs par federālu valstu un kaut kādā brīdī pietuvosies demokrātiskākam statusam."

Emsis arī vērtē, ka NATO paplašināšanās Zviedrijas un Somijas virzienā padara vēl drošāku mūsu reģionu. Viņš neslēpj, ka ilgus gadus viņu pārsteigusi Zviedrijas atturīgā politika šajā jautājumā. Savulaik Zviedrijas politiķi viņam jautājuši, kāpēc Latvija izvēlas pievienoties eirozonai, vai tad gribas tik viegli zaudēt šo instrumentu - savu valūtu.

Emsis skaidro, ka atbildējis: "Mums ir tādi kaimiņi, kas prasa no mums atteikšanos no daudziem saviem egoistiskiem uzstādījumiem vienotības labā, lai mēs būtu vienoti un stiprāki. Mums jābūt stiprākiem reģionā. Arī šī valūta nozīmē ekonomisko stiprību. Tas svarīgi, lai spraugās starp mūsu valstu politiskajā atšķirībām kāds kaitnieks nevarētu bāzt pirkstu un plēst vaļā vīlītes, kas mūs šuj kopā."

Zviedrijas pārstāvis atzinis, ka laikam Latvijā labāk pazīst kaimiņu. Bet kādā citā reize viens no Zviedrijas premjeriem jautājis, vai tiešām jūs uzskatāt, ka mēs esam naivi attiecībā ar politiku pret Krieviju. Toreiz kopā bijuši visi Baltijas valsti premjeri un visi kā viens atbildējuši - jūs tiešām esat naivi, uzticoties tam, ko saka Krievijas vadītāji. 

Runājot par karu Ukrainā, Emsis vērtē, ka šobrīd notiek virzība uz labo pusi, jo ukraiņi saņem ieroču palīdzību.

Indulis Emsis: "Bīstamība ir tajā, ko es kā biologs saku dažreiz - jābūt ļoti uzmanīgam,

ja dzenat žurku stūrī, jo stūrī iedzīta žurka mēdz uzbrukt daudz spēcīgākam pretiniekam ar viņas rīcībā esošiem līdzekļiem un ne reti Krievija ir atgādinājusi. Tas nozīmē, ka Ukrainas spēkam, kurš šobrīd dominē, vajadzētu pieplusot Rietumu diplomātiju, lai mēs nenonākam līdz reāliem kodoldraudiem.

Tā barjera, kurā ieroču spēks būtu jāpieklusina diplomātijas labā. Bet tas brīdis vēl nav pienācis. Būtu uzmanīgs nepāriet kaut kādu robežu, kas var izraisīt pasaules katastrofu. Šobrīd svarīgi sajust to līnijas trauslumu. Ceru, ka Rietumu diplomātija domā par šo, arī NATO domā par šo, kā šo trauslo līniju nepārkāpt."

Aicinājums uz interviju Induli Emsi pārsteidzis, kad viņš sēdējis savā mini ekskavatorā un kārtojis savu lauku ainavu. Tas ir tas pats ekskavators, kura dēļ Emsis savulaik zaudēja visus politiskos amatus.

Indulis Emsis: "Skandalozais ekskavators, kura dēļ aizņēmos naudu un kura dēļ iekļuvu skandālu virknē un biju spiests no politikas aiziet. Jāsaka, ka tas bija pēc tik daudz politikā pavadītiem gadiem, ka īsti žēl šo soli nemaz nebija."