Jānis Lagzdiņš: Šobrīd, lai gūtu panākumus politikā, jābūt nevis gudram, bet populāram

Skaties visus Laikmeta krustpunktā ierakstus šeit:

Apbrīnoju šodienas politiķu spēju paciest visu to, ko par viņiem raksta sociālajos tīklos, saka bijušais Augstākās Padomes un piecu Saeimu deputāts Jānis Lagzdiņš. Par kļūdām privatizācijā, ētikas kodeksu un rupjo žestu Zatlera pretiniekiem, par unikālo 18. novembra avīžu kolekciju un kāpēc vairs nesper kāju Saeimas namā – saruna ar Jāni Lagzdiņu Laikmeta krustpunktā.

"Latvijas politiķi ļoti daudz spēku velta nevis, lai kopīgi sasniegtu mērķi, bet savstarpējai cīņai, lai cits citu noniecinātu un iznīcinātu. Turklāt politikā iet cilvēki ar lielām ambīcijām un ne vienmēr tie spējīgākie." Šie ir šīs reizes raidījuma viesa vārdi. Un, kā jau var noprast, šoreiz daudz runāsim par politiku.

Vikipēdijā un interneta aprakstos Jānis Lagzdiņš ir raksturots šādi:  viņš ir Latvijas jurists un bijušais politiķis, liepājnieks. Viņš ir viens no tikai četriem Latvijas politiķiem, kas ir bijis Augstākās Padomes un piecu Saeimu deputāts. Sākums Tautas frontē, tad bijis „Latvijas ceļa” un Tautas partijas biedrs. Balsojis par Latvijas neatkarības atjaunošanu 1990. gada 4. maijā. 

Vēlākajos gados preses aprakstos kopā ar savu kolēģi Dzintaru Ābiķi – žurnālisti abiem pieliek arī apzīmējumu “politiskie dinozauri”, jo abi spēja tik ilgus gadus panākt, ka vēlētāji viņus pārceļ no viena Saeimas sasaukuma uz nākamo.

Jānis Lagzdiņš ir bijis klāt un pieredzējis, kā veidojas mūsu jaunāko laiku Latvijas politika un kā radās un pazuda dažādi politiskie varoņi. Viņš ir bijis klāt, kad pieņēma mūsu valstij svarīgus likumus, apstiprināja Valsts rezidentus un Ministru prezidentus. Viņš Latvijas politiskajā virtuvē daudzus gadus ir bijis pie tās galvenā galda.

Pavisam netālu no Latvijas Radio ir arī Saeimas nams. Vai pa ceļam nogājāt pa Jēkaba ielu gar parlamentu, kur tik daudz gadus esat pavadījis? Vai jums ir vēlēšanās atkal atvērt Saeimas nama durvis un izstaigāt tos gaiteņus un kabinetus, kur tik daudzus gadus pavadījāt?

Jānis Lagzdiņš: Es nevienu reizi, kopš es izgāju pa Saeimas durvīm, neesmu gājis pa Jēkaba ielu.

Jau 15 gadus?

Jānis Lagzdiņš: Jau 15 gadus es pa šo ielu garām Saeimai neeju. Ne tādēļ, ka man būtu kaut kādas īpaši negatīvas [emocijas], tieši otrādi, man ir diezgan daudz pozitīvu atmiņu no tiem laikiem. Bet man ir tāds princips, ja reiz esmu tur iegājis kā deputāts, tad citā statusā es tur vairs neiešu iekšā. Citi brīnās, kāpēc man ir tāda attieksme. Bet tā tas ir. Man nav vēlēšanās būt ne Saeimas ēkā, ne arī aktīvajā politikā.

Arī tādēļ, ka jums ir kaut kāds aizvainojums vai kādi sāpīgi momenti, atceroties parlamenta gadus?

Jānis Lagzdiņš: Nekādā gadījumā, tieši otrādi.

Piemēram, 4. maijā vai 18. novembrī uz svinīgo sēdi tiek aicināti arī deputāti, kas balsoja par Latvijas neatkarību, jūsu bijušie kolēģi tur pulcējas. Jums nekad nav bijusi doma?

Jānis Lagzdiņš: 4. maiju un citus tādus svētkus es svinu Liepājā. Un man nav īpaša nepieciešamība būt parlamentā. Es to daru savādāk. Katrā ziņā nekāda aizvainojuma nav, bet laikam ritot, tieši otrādi, man atmiņas par tiem laikiem kļūst arvien pozitīvākas, gan par kolēģiem, cīņu biedriem un arī daudziem pretiniekiem.

Ar kolēģiem, ar cīņu biedriem, arī ar tā laika politiskajiem pretiniekiem arvien kontaktus uzturat, sazināties? Īpaši ar savu kolēģi Ābiķi, ar kuru jums kopīga vēsture tik ilglaicīga.

Jānis Lagzdiņš: Jā, ir pusducis bijušo politiķu un daži esošie politiķi, arī ministri, ar kuriem es reizumis kontaktējos, it īpaši tad, kad man ir kaut kas sakāms par to, kā būtu pareizāk viena vai otra lieta parlamentā un valdībā jāvirza. Bet tie ir reti gadījumi. Tie tiešām ir ļoti reti gadījumi, un reizumis arī man piezvana. It īpaši priekšvēlēšanu periodā. Zinot manu lielo pieredzi vēlēšanu lietās, tad biežāk zvana.

Šodien, ja tu neesi sociālajos tīklos,  ja tu neesi internetā, tu neesi nekur. Faktiski katrs politiķis šobrīd uzskata par pienākumu būt sociālajos tīklos. Jūs esat teicis, ka šajā sociālo tīklu laikmetā partijas un politiķi ir kļuvuši bailīgi, iztapīgi un populistiski, jo viņi bieži nespēj pieņemt valstiskos lēmumus tieši baidoties, ko rakstīs un ko teiks interneta komentētāji.

Jānis Lagzdiņš: Es absolūti piekrītu šim savulaik manis teiktajam. Atklāti sakot, apbrīnoju šodienas politiķu izturību, spēju visu to, kas tiek rakstīts sociālajos tīklos, paciest, jo manā laikā manus darbus un nedarbus vērtējāt jūs, profesionālie žurnālisti, kas bija mācīti profesionāli izsvērt visus par un pret. Šobrīd sociālo tīklu lietotājiem pēkšņi ienāk galvā kāda doma, kāds slikts noskaņojums un viņš to žulti izgāž ne tik vien uz politiķiem, bet arī uz jums žurnālistiem, protams.  Arī uz dziedātājiem, uz valsts prezidentiem. Tāpēc es arī esmu zināmā mērā laimīgs un nevēlos būt ikdienas politikā, zinot to, cik šobrīd ir daudz grūtāk nekā manā laikā.

Jūs redzat, ka sociālie tīkli pat vairāk kaitē gan politiķu darbam, gan lai pieņemtu sekmīgi dažādus lēmumus un likumus.

Jānis Lagzdiņš: Diemžēl jā, un to mēs redzam ne tikai Latvijā. Bet sociālo tīklu un digitālās demokrātijas milzu ietekmi uz ārpolitiku un iekšpolitiku mēs redzam Amerikā, jo faktiski pasaules ietekmīgākais cilvēks Tramps šobrīd strādā uz sociālajiem tīkliem, uz publiku. Nevis lai sasniegtu kādus valstiskus Amerikas un pasaules rezultātus, bet strādā, lai būtu populārs, lai katru rītu uz brokastu laiku par viņu rakstītu, viņu slavētu, liekuļotu un tā ir ļoti bīstama tendence. 

Paldies Dievam, Latvijā nav divpartiju sistēma, kur viena partija, viens līderis var iegūt absolūtu varu. Savulaik vēlētāji teica un arī dažādās diskusijās - cik žēl, ka mums nav kā Amerikā, ka mums nav divpartiju sistēmas. Protams, pastāvot divpartiju sistēmai, valdība un parlaments var pieņemt ātrāk lēmumus, bet pie reizes ir lielāka bīstamība. Ko mēs redzam Amerikā.

Sociālos tīklus nevar ignorēt, tā ir šīsdienas realitāte. Ja mēs paraugāmies uz vēlēšanu rezultātiem - pašvaldībās vai Saeimas vēlēšanās, tad tieši pateicoties šiem tīkliem, daža laba partija varbūt vispār iekļuva Saeimā vai arī saņēma tik daudz balsis.

Jānis Lagzdiņš: Sociālie tīkli un to aktīvie lietotāji politiķus un jebkuru populāru cilvēku vērtē nevis profesionāli, bet pēc šķietamības, kā viņš izskatās.

Šobrīd, lai gūtu panākumus politikā, arvien vairāk - arī Latvijā - jābūt nevis profesionālam, gudram, profesionāli piemērotam politikai, valdībai un parlamentam, bet jābūt populāram.

Šovmenim.

Jānis Lagzdiņš: Amerikas precedents ir ļoti spilgts.