Apritējuši divi mēneši, kopš mūsu vidū vairs nav Ausmas Kantānes-Ziedones. Skumjo vēsti nesa 29.maija rīts - no mums aizgāja dzirkstoša, harismātiska personība, izcila aktrise. Laikmeta krustpunktā ar viņu tikāmies februāra beigās un runājām par Ukrainu, karu un mūsu drošību, par politiku, teātri un Imantu Ziedoni. Laikmeta Krustpunktā atkārtojam Arņa Krauzes sarunu ar Ausmu Kantāni Ziedoni.

Saruna norit nedēļā, kad Krievija sāka agresīvu uzbrukumu Ukrainai un Ausma Kantāne atzīst, ka sāpīgi uztver divu pasauļu – demokrātisma un autoritārisma – lielo sadursmi.

„Ja krīt, ja zaudē demokrāti 21. gadsimtā, man liekas, tas ir milzu absurds. To nevar iedomāties, ka kaut kā tā varētu notikt. Es pilnīgi nepieļauju. Tad ar cilvēci kaut kas ļoti, ļoti nav kārtībā,” uzskata Ausma Kantāne.

Sarunā Ausma Kantāne atklāj, ka savulaik ir filmējusies Ukrainā un pat bijis jārunā ukraiņu valodā

 „Liela tauta. Pret lielām, skaistām, cēlām, svētām lietām ir ar godbijību ir jāizturas. Un tāda šī tauta ir,” uzskata Ausma Kantāne. „Tāpēc, kad viens ļaundaris grib nodarīt postu veselai tautai, tas ir kā spieķos ielikts kaut kāds koka gabals. Atkal, cik daudzus gadus atkal vajadzēs, lai izlabotu šīs kļūdas.

Es tādu apzinātu ļaunumu, tam nav nekāda pamatojuma, nekāda. Man tā kā likās, ka mūsu 21. gadsimtā kā ar lāzeri vai ko vajadzētu iznīdēt šos cilvēkus pat no attāluma. Vienkārši samazināt viņu valdīšanas kāri un uzmācības, un ļaunuma kāri noplicināt, lai viņš apjauš, ka viņš ir tikai viens no ierindas cilvēkiem pasaulē.”

 Viņa arī atzīst, ka ir sāpīgi skatīties portālos, kā raud sievietes, kas zaudējušas dēlus un vīrus.

„Ja visās šajās bēdās var teikt, ka kaut kas iepriecina, te būs tāds liels paradokss, ka es dzirdu sievietes lomu pasaules politikā. Viņa saka: mēs, sievietes, ja valdītu, mēs būtu žēlsirdīgākās, mēs būtu labākas, mēs nesteigtos tik akli, tik zemiski, tik vājprātīgi uz priekšu. Tas man liekas... Zinot, ka visur pasaulē sāk valdīt prezidents, varbūt tā ir tik tiešām arī kaut kada izeja. Vismaz viena no iespējamībām noteikti. Un noteikti tas nebūs tik ārprātīgi zvērīgi. Noteikti nē, jo viņa ir radītāja, un radītājs nav postītājs,” atzīst Ausma Kantāne.

Runājot par pasaules un arī Latvijas solidaritāti un vienprātību, nosodot Krievijas agresiju, viņa atzīst, ka tas pārsteidz un priecē vienlaicīgi.

"Tas ir tas faktiski lielākais, svētākais, un tad var piedot arī dažas kļūdas. Bet, ja tu tajā kopsummā, tajā galā nonāc, un mēs esam sadevušies rokās, tā ir liela uzvara," bilst Ausma Kantāne.