Bijis augstos amatos jau padomju gados, balsojis par Latvijas neatkarību, bijis Saeimas priekšsēdētājs, pazīstams ar savas runas tiešumu, skaidro valodu un arī aso meli. Nav vairījies no savas tautības un izcelsmes – pēc tautības baltkrievs un viņa pirmā profesija ir diplomēts traktorists. Par politisko kultūru, Krieviju un Lukašenko un par savu aizraušanos – medībām Laikmeta krustpunktā stāsta Alfrēds Čepānis.

"Varētu teikt, ka tīri pieņemami," uz jautājumu, kā Jums  šobrīd klājas, atbild Alfrēds Čepānis. "Manā vecumā ar manu veselību un pārējo, ka es vēl varu kustēties, aizbraukt uz mežu, tikties ar draugiem un radiem, varētu teikt ka, labi."

Ar medībām viņš aizraujas jau vairāk nekā 50 gadus un medības un mežs Alfrēdu Čepāni interesē arvien. Tāpat viņš arvien interesējas par politiku, tagad gan informāciju iegūst no medijiem. 

"Dažkārt gan par notiekošo aptekās dūša. Kad balsojām par Latvijas neatkarību, bijām iedomājušies, ka būs drusciņ savādāk, ka turēsimies kopā kā toreiz, un visiem bija viens mērķis - atgūt Latvijas neatkarību," vērtē Alfrēds Čepānis. "Dzīve ir dzīve un katram savs krekls tuvāk un paputēja vienotība."

Aicināts izteikt pārdomas par Latvijas politikā notiekošo, Alfrēds Čepānis neslēpj, ka ar draugiem ir pārrunājuši, vai šodien dotos uz barikādēm un tik vienoti balsotu par tagadējo Latvijas varu - laikam nē. 

"Kaut gan ne brīdi neesmu nožēlojis, ka esmu to izdarījis," atzīst Alfrēds Čepānis, bilstot, ka viņš bija iedomājies citādu Latvijas attīstību, politiķu attieksmi pret cilvēkiem, tautu un valsti.