Politiķus iedalu divās kategorijās - vieni profitē uz šī statusa, otri strādā uz rezultātu, saka bijušais premjers Andris Bērziņš, kas sevi pieskaita otrajiem. Par tikšanos ar Putinu, ekonomisko grupējumu ietekmi, arī par dušām Rīgas domē un zilonīti Zuzīti saruna ar Andri Bērziņu Laikmeta krustpunktā.

Lielisks  kompromisu meistars, tā raidījuma viesi vērtējuši gan viņa politiskie konkurenti, gan politikas procesu vērotāji.

Rīgas mēra amatā viņš spēja savaldīt politiski ļoti raibo 90. gadu beigu Rīgas pašvaldību. Ministru prezidenta krēslā viņš bija laikā, kad Andra Šķēles un Aivara Lemberga tā saucamie grupējumi dalīja Latviju politiski un ekonomiski. 2000. gadu pašā sākumā viņš kļuva par vienu no ilglaicīgākajiem Latvijas valdības vadītājiem pēc neatkarības atgūšanas. 

"Šai valdībai būs ļoti daudz jādara, lai atgūtu tautas uzticību un atbalstu Latvijas politiskajai varai," tā 2000. gada 5. maijā teica Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga, atklājot nupat ievēlētā Ministru prezidenta Andra Bērziņa valdības pirmo sēdi. 

Viņa ievēlēšana Saeimā gan nedaudz aizkavējās, jo Latvijas ar 3 : 2 pasaules čempionātā hokejā uzvarēja Krieviju un arī Saeimā visa uzmanība bija pievērsta spēles tiešraidei. Kopš vēsturiskās spēles un vēsturiskajiem notikumiem, kurus Andris Bērziņš pieredzēja Rīgas mēra un valdības vadītāja amatā aizritējuši jau vairāki gadu desmiti. Tos arī atceramies sarunā ar bijušo Ministru prezidentu, Rīgas mēru, vairāku valdību ministru, arī vēstures skolotāju un govju ganu uz Ogres salas - Andri Bērziņu.

Vērtējot topošo koalīciju, Andris Bērziņš atzīst, ka būs grūti strādāt ar 54 balsīm.

"Domāju, pirms Saeimā kāds parakstīs komandējuma apliecību, jāskatās, lai pie viena koalīcijas deputāta divi opozīcijas deputāti tiktu komandēti līdzi, lai balsu proporcijas saglabājas," vērtē Andris Bērziņš. "Tas būs sarežģīts stāsts. No otras puses tas ir labi, tas ļauj opozīcijai būt klāt pie lēmumu pieņemšanas un kaut kādas sadaļas Saeimā vadīt. (..) Liels izaicinājums būs, kā šī koalīcija strādās, vai Ministru prezidents un visas viņa institūcijas spēs nodrošināt tik perfektu kontaktu ar koalīcijas frakciju vadītājiem un pašiem koalīcijas cilvēkiem, lai viņi vienmēr un visos gadījumos balsotu, kā koalīcija ir izlēmusi."

Nākamā gada vasarā gaidāmas Valsts prezidenta vēlēšanās, vai redz Egilu Levitu arī turpmāk kā valsts prezidentu?

"Es domāju, ka Egils Levits ļoti cenšas pašlaik, viņš mēģina turēt roku uz pulsa. Vai nav pārāk daudz uz tā pulsa, vai kā, tas ir cits jautājums. Jāsaka, viņš labi izskatās, gan starptautiski, gan iekšpolitiski, bet tas nav arguments. Latvijā jau politikā reizēm - patīk, nepatīk, bet tās ir emocionālas lietas," norāda Andris Bērziņš.

Viņš arī atminas vairākus starpgadījumus par to, ka pats saņēmis apsveikumus par ievēlēšanu Valsts prezidenta amatā toreiz, kad par Valsts prezidentu kļuva cits Andris Bērziņš.

Bet šis Andris Bērziņš arvien turpina arī dziedāt korī, šobrīd tas ir koris "Vaivari" un 2023. gadā būs Dziesmu svētku kopkorī. Pirmie svētki, kuros viņš piedalījies, bija 1973. gadā - Dziesmu svētku simtgade, nākamā gadā svinēsim svētku 150. gadskārtu. Arī Andris Bērziņš varēs svinēt jubileju - 50 gadi, kopš piedalās dziesmu svētkos.