Ja uzzīmētu Sandras Kalnietes dzīves līniju, tā lielā mērā sakristu ar visas Latvijas likteņa līniju.

Viņas dzīvē ir bijuši skurbinošas laimes un melna izmisuma brīži, viņas dzīve ir lauzta, un viņa lauzusi sevi pati, lai izdzīvotu, lai ietu tālāk. Tā pirms vairākiem gadiem žurnālā Ieva rakstīja žurnāliste Anna Pepiņa.

Sandras Kalnietes dzīves pieredzējumus var izmantot kādam scenārijam, lai izstāstītu jaunāko laiku Latvijas vēsturi. Tajā ir Sibīrijas moku ceļi, bet pirms tam arī senču dzīve Latvijā, ka Sandrai ir izpētīta līdz pat 1700 gadu vidum.

Nez vai viņa pati zina, ka viņas vecvecāki vectēvam un vecvecākiem ir bijuši arī tādi uzvārdi kā Kalnītis, Putniņš, Cimdiņš, Eglītis, Ameriks un citi, un tas tikai pa tēva līniju.

Sandras Kalnietes stāsts ir arī Latvijas neatkarības atgūšanas stāsts.