Valdis Zatlers: Prezidenta vēlēšanas Latvijā ir kā šaha gala spēles spēlēšana ātrā tempā

Vienmēr esmu iekūlies tur, kur kaut kas jādara, kad citi to negrib, un vienmēr tas ir bijis atbildīgos amatos, atzīst prezidents Valdis Zatlers. Par ko cīnījās pirmajā streikā traumu slimnīcā deviņdesmitajos, kādiem jābūt prezidentu rituāliem, kāpēc centās izlikties īsāks vizītē Kremlī un kā tika pie iesaukas Zaķis, saruna ar Valdi Zatleru Laikmeta krustpunktā.

"Mans rīkojums atlaist Saeimu bija sākums pārmaiņām Latvijas politiskajā kultūrā," tā ir teicis bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers. 

Šajās dienās prezidenta Zatlera lēmumam, kurš pazīstams arī kā “Rīkojums Nr.2”, aprit 12 gadi. Toreiz prezidents kā vienu no iemesliem atlaist parlamentu minēja Saeimas balsojumu, kas neļāva korupcijas apkarotājiem veikt kratīšanu Saeimas deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietā. Pagājuši 12 gadi. Ainārs Šlesers ir Saeimas deputāts un tagad balsos par nākamo prezidentu. Kādas pārmaiņas ir notikušas Latvijas politiskajā kultūrā, kā vērtēt Valsts prezidenta izraudzīšanās procesu un Krievijas agresiju Ukrainā?

Raidījuma viesis ir Maskavā spiedis roku Vladimiram Putinam, bet uz Rīgas pili aicināja "Jaunā viļņa" dziedātāju Dmitriju Baskovu, kurš tagad ir viena no skaļākajām Putina kara atbalstītāju balsīm. Bijušais Valsts prezidents un arī izcils ārsts, ķirurgs, savulaik arī basketbolists un bundzinieks – Valdis Zatlers ir raidījuma viesis.

Pēc Gunta Ulmaņa un Vairas Vīķes-Freibergas četri nākamie Valsts prezidenti ir nostrādājuši tikai vienu termiņu augstajā amatā. Jūs bijāt pirmais viena termiņa prezidents. Katrs gadījums ir atšķirīgs, bet kopumā kādēļ šāda "tradīcija" Latvijas politikā ir ieviesusies?

Valdis Zatlers: Tā tieksme pēc diviem termiņiem gan tautai, gan pašiem prezidentiem ir pārāk liela. Būtiski ir nostrādāt pirmo termiņu pēc labākās sirdsapziņas un tiešām efektīvi kalpot valstij. Man patika igauņu prezidentes Kersti Kaljulaidas teiktais vienā sarunā ar mani: Es negribu otro termiņu, gribu  nostrādāt līdz pēdējai dienai kā atbildīga prezidente, es negribu, lai otrajā termiņā visi gaidītu no manis brīnumus un tajā pašā laikā peltu par visu, kas ienāk prātā.

Būt prezidentam ir ļoti liela emocionāla un darba slodze un ir jābūt saprātīgam, lai to izmantotu pēc visiem labākajiem nodomiem pirmajos četros gados. Kas notiek tālāk, to rāda laiks, rāda politiskā situācija. Tas nav prognozējami.

Izskaidrojums varētu būt ļoti praktisks. Mūsu politiskā sistēma, sabiedrība attīstās tik strauji, ka vienmēr rodas pieprasījums pēc jauna prezidenta. Iepriekšējais ir sevi izsmēlis, mums vajag jaunu. Tas ir kā stafetē, mums vajag jaunu etapu, jauno cilvēku, kas būtu pilns ar enerģiju un varētu nest to prezidenta stafetes kociņu tālāk. Tas ir pat zināmā mērā labi, mēs jau neesam vienīgie, kur tā notiek, viens prezidenta termiņš daudzās valstīs ir ikdienišķa parādība. ASV, Francijā prezidentam ir liela vara, tur varbūt vajag to otro termiņu.

Bet prezidentam Latvijā ir citi uzdevumi, viņam jābūt ļoti dinamiskam, jāspēj sekot līdzi, laikus jāiejaucas, kad tas nepieciešams, un, protams, prezidentam jāiedvesmo tauta, jārāda tas ceļš uz  nākotni.

Prezidenta Levita lēmums atsaukt savu kandidatūru no vēlēšanu procesa. Jūsuprāt, vai viņam cīņa bija jāturpina?

Valdis Zatlers: Šis lēmums un tā paziņošana bija ar prezidenta cienīgu stāju, ar valstsvīra cienīgu stāju – es atkāpjos, jo negribu vienkārši cīnīties par balsīm, kuru man tāpat nav. Tas nav nekas peļams. Protams, var pārmest un teikt – cīnies līdz galam. Bet domāju, šajā situācijā tas bija valstsvīra cienīgs solis.

Pārsteigums tas ir, bet tas rada pilnīgi jaunu situāciju šajā sprinta skrējienā, ko Latvijas valstī sauc par prezidenta vēlēšanām.

Pirmajiem atjaunotās Latvijas prezidentiem bija nerakstīta tradīcija nekomentēt savu kolēģu darbu. Jūs esat šo politkorektumu mainījis un par kolēģiem un politiķiem runājis gana atklāti, arī savā grāmatā "Kas es esmu?". Sabiedrības vērtējums par Levita darbu, saskaņā ar aptaujām, ir zems. Protams, jāņem vērā, ka viņa prezidentūra sakrita ar pandēmijas laiku. Kas ir iemesls viņa zemajiem reitingiem?

Valdis Zatlers: Katrs prezidents nāk ar paziņojumu, ka viņš būs visas tautas prezidents, arī es to teicu un iepriekšējie to teica. Tā ir vēlme, ko prezidents grib īstenot. Kā tas sanāk, tas ir cits jautājums. Galvenais iemesls, cik augsti ir reitingi, ir atkarīgs no divām lietām – pirmkārt, vai kritiskos brīžos esi bijis izlēmīgs, vai esi bijis tas cilvēks, kas vada procesu, vai esi tikai sekojis procesam un trīs dienas vēlāk teicis – viss ir kārtībā, kritiskais moments ir beidzies, būsim mierīgi. Otra lieta – vai tu dzirdi cilvēkus, vai saproti, ko viņi tev saka un vai cilvēki saprot, ko tu saki. 

Tā formula "esmu visas tautas prezidents" nenozīmē, ka ar katru sasveicinies un pūlies izdabāt visiem diviem miljoniem cilvēku. Tā formula ir, ka tu uzklausi visus un visiem ir sajūta, ka tu viņus saproti, tajā pašā laikā tev ir jāveido šis līdzsvars starp ļoti dažādām cilvēku grupām Latvijā. Acīmredzot šis tas ir iztrūcis.

(..) Katra prezidenta raksturu un veidu, kā viņš pieņem lēmumus, nosaka viņa līdzšinējā dzīves pieredze. Ja mums gribējās, ka jurists izdarīs visu vislabāk, ko tur ārsts un ko tur psihologs, un biologs. Bet redziet, katrai profesijai un dzīves pieredzei, ko tā rada šajā cilvēkā, ir sava filozofija apakšā. Tiesneša filozofija ir skatīties abas puses un tad, kad gandrīz viss ir skaidrs, pateikt savu spriedumu. Ķirurgam ir nenokavēt mirkli, ja nokavē, var pazaudēt cilvēka dzīvību. Tā ir katrai profesijai, ka tu izspēlē savu lēmumu, kā tu esi pieradis.

Nevajag tagad analizēt prezidenta Levita darbību, vajag visam nogulties, un vēsture pateiks visu, ko viņš ir darījis labi, ko ne tik labi.

Mani ļoti daudzi politiķi nesaprata, kā es pieņemu lēmumus un kā analizēju situāciju, jo tas bija ārsta stils. Bet ir viena lieta, ko Levits ir ļoti labi izdarījis (..) – Satversmes preambula. Tas ir mērķis mūsu konstitūcijai un mūsu valstij. Domāju, ka viņš ir izdarījis daudz labu lietu, bet tagad ieteiktu ļaut nosēsties šim prezidenta laikam un tad vēsu prātu analizēt. Lai to dara vēsturnieki.

Sarunas ieraksts notiek ceturtdien, kad gaidāmajām Valsts prezidenta vēlēšanām ir zināmi trīs kandidāti – Edgars Rinkēvičs, Elīna Pinto un Uldis Pīlēns.

Valdis Zatlers: Kas viņus vieno visus – spēja nebaidīties arī zaudēt. Tie nav izmisuma soļi, tie ir apzināti soļi. Tas atvieglo procesu un padara visus pretendentus mazliet simpātiskākus nekā parasti. Bieži bija tā, izbīdīts tāpēc, ka izbīdīts, tāpēc, ka vajag. Daudzi cilvēki atturējās no nominēšanas par kandidātu, jo viņiem likās, ja zaudē, tad pēdējā stundiņa klāt, jo visa viņa karjera, prestižs, tēls mainās. Šoreiz tā nav, jo ir personības ar ļoti samērīgām ambīcijām. Bez ambīcijām nevar, bet ja tās ir samērīgas, ir ar izpratni par to, cik uzmanīgi ir jālieto vara.

Kuram ir lielākās izredzes?

Valdis Zatlers: Tas ir neatbildams jautājums. To noteiks politiķu sarunas šajās dienās par to, ko viņi grib sasniegt. Cīņa jau nav beigusies.

Ar to, ka prezidents Levits pateica – es nekandidēšu, cīņa saasinājās, nevis vienkāršojās. Kļūst arvien sarežģītāk. Šis ir kā šaha spēlē ir gala spēles vai "endspiel" spēlēšana ļoti ātrā tempā, kad nav laika. Var būt visādi brīnumi.

Latvijas politiskajā pieredzē ir vairāki piemēri, ka prezidenta vēlēšanas ir ietekmējušas valdošo koalīciju, valdības ir kritušas pēc prezidenta vēlēšanām. Vai ir kādi signāli, ka tā varētu notikt arī šovasar?

Valdis Zatlers: Ir jāapzinās, ka valdības krīt no iekšpuses un prezidentam nav iespēju to nogāzt, viņš var tikai nokritizēt valdību tad, kad tā faktiski gandrīz nokritusi, pielikt pēdējo punktu. Ja valdība ir stabila savā iekšienē, prezidents viņu nogāzt nevar.

Tas viedums, kas ir ielikts mūsu Satversmē, kas ir ļoti līdzsvarota – ja būs problēmas, prezidents daudz ko izdarīs, ja  nebūs – prezidents skatīsies un sadarbosies.