Par storpkulturu attīceibom, par religejis īspaidu politiskajā i regiona dzeivē, par tū, kai sadzeivuot vysaidom kulturom i tauteibom tepat Latgolā, par augstuokuos izgleiteibys nūzeimi regionā, sarunā ar literaturzynuotneicu, teologejis doktori i Daugovpiļs Universitatis profesori, kolupīti  Anitu Stašulāni.

“Dzeivojam taidā laikā, ka faktiski augstus sasnāgumus var dabuot ari regionā. Tys nav tys paguojušuo godu symta vacais pīguojīņs, ka tī, kas dzeivoj tuoli nu golvyspiļsātys, nikuo nazyna, ībrauc Reigā i cīši breinojās. Mes dzeivojam globalā pasaulī, myusu informacejis plyusma ir taida poša kai reidzinīkim, taipat kai Romā, Minhenē Ņujorkā.” Koč i depopulacejis i demografejis tendenču deļ studentu tryukst, jei skaita, ka Daugovpiļs Universitate ir vajadzeiga piļsātai, regionam i Latvejai i “interesantuokais, ka mes asam vaira interesanti uorzemnīkim nakai myusu vītejim reidzinīkim. Tī ir tei Latvejis sovpateiba, ka mes jim asam tuoli, bet mes jiutamēs jim daudzi tyvuok nakai jī dūmoj.” Anita Stašulāne dūmoj, ka universitatei Daugovpilī ir pajimts pareizais kurss – iz pietnīceibu.

“Mes saprūtam, ka pasauļs īt iz tū, ka izgleiteiba jau palīk elitara līta.

Daugovpiļs Universitate varēs nūsaturēt tik tod, kod mes stypri uzturēsim pietnīceibu, i itūšaļt mes īmam pareizajā vierzīnī.”

Taipat ari volūda – Anita Stašulāne saredz puormainis ari latvīšu volūdys pozicejuos Daugovpilī, koč i te dominej daudzvolūdeiba voi, precizuok, divvolūdeiba, vys tik vaļsts volūda teik lītuota vaira. Bet, skaidrojūt storpkulturu vidi ūtrajā leluokajā vaļsts piļsātā, jei soka: “Slavu tautom ir leluoka īškejuo solidaritate, mes asam vaira individualisti. Ari Daugovpilī tū varim redzēt. Vaicuojums tik, iz kuo šei slaviskuo solidaritate bolstuos. [..] Dīvamžāļ Latvejis vaļsts nav izmontuojuse, nav saprotuse, ka šei kolektivuo identitate ari ir juoaudzynoj i juovierzej.”