Ituo gods 27.–29. aprelī Rēzeknē, Latgolys viestnīceibā GORS i Rēzeknis Tehnologeju akademejā, ar temu “Latgaliskums Eiropā: nu volūdys da ekonomikys”, nūtiks Latgolys kongress. Vēļ da 31. janvara pietnīki, politiki i dažaidu sferu praktiki, kai ari vaļsts instituceju i īstuožu, pošvaļdeibu i navaļstiskūs organizaceju puorstuovi aicynuoti pīsaceit sovus referatus pīsadaleišonai kongresā, bet delegatim i klauseituojim juopīsasoka da 2022. gods 10. februara.
Īprīškejais itaida veida Latgolys kongress aba precizuok saīts Rēzeknē nūtyka 2017. godā i īzeimuoja symtgadi nu pyrmuo itaida veida Latgolys kongresa. Bet pyrmais Latgolys kongress 1917. godā beja pyrmuo demokratiski īvālātuo Latgolys latvīšu puorstuovu saīšona, kurā tyka pīlamts, ka Latgolys, Vydzemis i Kūrzemis latvīši ir vīna tauta i Latgolai juoapsavīnoj ar puorejim tūpūšuos Latvejis vaļsts nūvodim vīnā zemē.
Kaida Latgolys nūvodam, kulturtelpai i volūdai ir bejuse aizvadeituo pīcgade nu īprīškejuo kongresa, kaids nūtykums planavuots itūgod i kaidim byutiskajim vaicuojumim tymā vajadzātu pīsavērst, par tū raidejuma saruna ar Latgolys kongresa Saīta rezolucejis izpiļdis komitejis vadeituoju, zvārynuotu advokatu Agri Bitānu, Latgolys kongresa Saīta rezolucejis izpiļdis komitejis puorstuovi, 13. Saeimys deputati, Latgalīšu kulturys bīdreibys vaļdis lūcekli Ilgu Šuplinsku, Vladislava Loča fonda leidzdybynuotuoju Hariju Bernānu, bīdreibys “AugšDaugava” vaļdis prīšksādātuoju Juoņi Strodu i bīdreibys “Latgales tradicionālās kultūras centrs “Latgaļu sāta”” puorstuovi Daini Mjartānu.