Statistikys dati pādejūs godūs ruoda, ka cylvāki vysuvaira nūbraukuši paceli nu Latgolys. Lauki palykuši daudz tukšuoki, i arviņ vaira nūteik attuoluoku regionu depopulaceja. Bet, nasaverūt ni iz kuo, ir ari taidi cylvāki, kuri īt pret straumi i izdora apzynuotu izvēli par atsagrīsšonu voi dzeivis suokšonu lauku vidē. Taidi ir ari pārnejuo gods goal izskaniejušuo Latvejis Radio raidīroksta “Es izavieleju dzeivi laukūs” pīcu sereju golvonī varūni – jauni cylvāki, kuri izbraukuojuši tyvuokys i tuoluokys zemis, niu sovu dzeivi i dorbu veidoj laukūs. Īmesli vysaidi – breiveibys mekliešona, seņču montuojuma seņtiments, pošaudzāta puortyka i biznesa īspieju potencials. Vystik ar motivaceju viņ napīteik, dzeive laukūs atkluoj ari vysaidus izaicynuojumus.

Deļkuo Latgolys lauki izatukšoj i kū dareit, kab laukūs vystik atsagrīstu jauni cylvāki, jaunys saimis, par tū saruna ar Atteisteibys finaņšu institucejis “Altum” Latgolys regiona vadeituoju Vitu Pučku, Latvejis Pošvaļdeibu savīneibys padūmneicu Sniedzi Sproģi, viesturnīku, Vydzemis Augstškolys vodūšū pietnīkū Gati Krūmiņu i raidīroksta “Es izavieleju dzeivi laukūs” vadeituoju Edgaru Proveju, kurs pats pyrma dažu godu ar saimi puorsavuoce iz dzeivi lauku vīnsātā.

“Pats pyrmais izaicynuojums, kab atsagrīstu, beja atrast vītu,” soka Edgars Provejs, kurs sātu Latgolys laukūs meklēja godu.

“Jemūt vārā, ka cylvāki nūbrauc nu itīnis, nu pīrūbeža, tukšūs sātu palīk vaira, bet tuos navar atrast. Tei beja leluokuo problem ai izaicynuojums.”

Jis aicynoj ari pošvaļdeibys dūmuot par dzeivojamuo fonda apzynuošonys mehanismim, kab saprastu, kas nūteik naviņ ar tū dzeivojamū fondu, kas ir pošvaļdeibys puoraudzeibā, bet ari privatpersonu eipašumā.

“Tei ir vysys Latvejis problēma, ka 20. gs. 90. godūs privatizacejis suokumā tyka pījimti lykumi, ka pošvaļdeibom napīdar dzeivuojamais fonds, vysu fondu var privatizēt. Vīneiguo Ventspiļs nūsastuoja pret vysu vaļsts politiku i pamete lelu daļu dzeivojamuo fonda sovā vaļdejumā. I niu pošvaļdeibom ir tikai taids dzeivojamais fonds, kū nanūprivatizēja, i tys nu pošvaļdeibys iz pošvaļdeibu ir cīši atškireigs, i puorsvorā taidys švakys kvalitatis,” skaidroj Sniedze Sproge