Ar lielākām vai mazākām provokācijām Rīgā, Daugavpilī un Rēzeknē esam aizvadījuši 9.maiju, un šodien pievēršamies jautājumam - no kurienes šīm prvokācijām joprojām “aug kājas”, kāpēc joprojām vairāk kā divus gadus pēc pilna mēroga Krievijas iebrukuma Ukrainā, kad it kā liekas skaidrs, ka viena valsts ir iebrukusi otrā, mēs joprojām sabiedrībā redzam, ka ir cilvēki, kas situāciju līdz galam nav sapratuši vai nav gribējuši to izprast. Un kāpēc informācija, kurā katru dienu dzīvojam un mediji sabiedrībai līdz galam nepalīdz, kā kara situācijas izpratnē, tā arī dažādu vietējo politiķu vēstījumu “nolasīšanā”, un kā tad varam vērtēt Latgales, pierobežas mediju darbu, kādēļ tie strādā tā vai citādāk. Par visu šo sarunā ar Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektoru un  Mediju attīstības un pētniecības centra valdes locekli Ingemāru Vekteri. Mediju attīstības un pētniecības centrs nesen arī beidzis darbu pie apjomīga pētījuma par informācijas plūsmu Daugavpilī un Latgalē, kas skar tādus tematus kā drošība, demokrātija un krīze.