Itūreiz iz sarunu asam aicynuojuši sabīdryskū darbinīku, 1991. goda barikažu dalinīku, sovulaik Tautys froņtis aktivistu Daugovpilī Jāni Pudānu. Napaseņ, šaļteņu pyrma vaļsts svātku, Jānis Pudāns sajēms augšuokū vaļsts apbolvuojumu – Treju Zvaigžņu ordini. Jānis ar atvalinuots padūmu armejis majors, dzims Īlyukstis pusē, pošā Lītovys pīrūbežā, beidzs Daugovpiļs aviacejis kara školu, betjs pošvaļdeibu darbinīks Daugovpilī.

Navar napīminēt, ka Jānis Pudāns, padūmu armejis majors, apsaviļcs padūmu armejis majora formystārpā, 1991. goda 13. janvara Vyslatvejis manifestacejā kuope tribinē, kab, kluotyn asūt aptyvai 700 tyukstūšys ļaužu, kurī beja sasapuļciejuši Reigā, Daugavmolā, saceitu viesturisku runu i paustu nūsūdejumu pret padūmu armejis darbeibom Viļņā i atbaļsteitu tautu ceiņā par Latvejis vaļstiskuma atzeišonu.

Par tuo laika viesturiskajom nūtikšonom, par tū kai Jānis Pudāns Latveju i Latgolu radz šudiņ, klausitēs sarunā “Latgolys stuņdē”.