„Atškireiba nav švaka i atškireiba nav vuojums, atškireiba ir tys, kas myus dora interesantus, i kas myus, īspiejams, dora styprus. Mes dreikstim i varim byut atškireigi. Tymā īsakļaun kai volūda, tai atseviškys kulturys aktivitatis,” soka vīns nu atmūdys laika vīnys nu aktivuokūs latgalīšu naformalūs organizaceju “Latgolys studentu centrs” dybynuotuojs i vadeituojs Ivars Litavnieks.
Šudiņ svātku nedelis zeimē i, gūdynojūt Latvejis Republikys Naatkareibys atjaunuošonys dīnu, raidejumā atsaveram iz 30 godu vacim nūtykumim, kod myusu vaļsts beja tikū kai otkon atjaunuota, iz laiku, kod ari aktivi latgalīši, latgalīšu studenti Reigā aizsuoce dorbu pi latgalīšu volūdys i kulturys, kas padūmejis godūs beja vaira voi mozuok nūlīgta, atjaunuošonys i latgalīšu lokalpatriotisma mūdynuošonys. “Latgolys studentu centrs”, kas Reigā tyka dybynuots 1990. godā, apvīnuoja jaunus i aktivus cylvākus ar Latgolys saknem i ideju, ka latgalīšu atškireibu var i vajag turēt gūdā i ruodeit cytim, i nasakautrēt.
Kai soka Ivars Litavnieks, jī beja vīni nu tūs, kas pyrmī jaunīšim pasaceja, ka nav nikaidys vajadzeibys kautrētīs runuot latgaliski, bet vīns nu golvonūs lozungu tūlaik beja: nivīns mums napaleidzēs, ka mes naspēsim paleidzēt poši sev.
„Ka mums tamā šaļtī, kod mes tū studentu centru veiduojom, kaids pasaceitu, ka piec 30 ar drupeiti godu byus latgalīšu muzykys disku pilni veikali, latgalīšu gruomotys byus daīmamys, internetā varēsit laseit latgaliski, nivīns vyspuor nasakautrēs latgaliski runuot, mes tam vysā natycātu,” soka Ivars Litavnīks, izsvārdams taišni myusu dīnu aktivūs latgalīšu lelū īguļdejumu sovys sovpateibys saglobuošonā.
„Tys, kū mes tagad redzim, tys ir gona pīruodejs, ka tei kulturys darbeiba ir atsamoksuojuse i ka tys ir bejs pareizi.”
Ieteikt
Latvijas Radio aicina izteikt savu viedokli par raidījumā dzirdēto un atbalsta diskusijas klausītāju starpā, tomēr patur tiesības dzēst komentārus, kas pārkāpj cieņpilnas attieksmes un ētiskas rīcības robežas.
Pievienot komentāru
Pievienot atbildi
Lai komentētu, ienāc arī ar savu draugiem.lv, Facebook vai X profilu!
Draugiem.lv Facebook X