Jaunā valdības diezgan ātrā tempā ir apņēmusies īstenot administratīvi teritoriālo reformu, lai pašvaldību vēlēšanas 2021.gada jūnijā notiktu jau jaunajās teritorijās.

Administratīvi teritoriālā reforma Latvijā faktiski risinās jau kopš 1992.gada. Administratīvi teritoriālās reformas likums tika pieņemts 1998.gadā, bet Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums, ar kuru tika noteikts jaunais vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālais iedalījums – 2008.gadā. Mērķis izveidot ekonomiski attīstīties spējīgas administratīvās teritorijas ar vietējām pašvaldībām, kas nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem". Šī mērķa sasniegšanai likumos 2008.gadā tika noteikti noteikti vairāki kritēriji, kas galvenokārt bija saistīti ar iedzīvotāju skaitu. Tomēr jau tolaik 50 novadu teritorijām tika pieļauta atkāpe no likumā noteiktajiem kritērijiem un izveidoti 20 novadi, kuros bija mazāk nekā 4000 iedzīvotāju un 28 novadi ar likuma kritērijiem neatbilstošu novada attīstības centru ar iedzīvotāju skaitu mazāku nekā 2000. 13 novadi neatbilda vienlaikus abiem šiem kritērijiem. Kā norāda Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija 2018.gadā kritērijam par iedzīvotāju skaitu neatbilst jau 39 no 110 novadiem un divas republikas pilsētas.

Jaunā valdība savā deklarācija kā prioritāti ir noteikusi šo jautājumu sakārtot un jaunu administratīvi teritoriālo reformu pabeigt jau tuvāko divu gadu laikā.

Lai izvaicāto par administratīvi teritoriālo reformu, veicamajiem uzdevumiem un mērķiem, kas skar Latvijas austrumu pierobežu un Latgales reģionu, šoreiz raidījumā izvaicājam Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Juri Pūci, kā arī vairākus Latgales pašvaldību vadītājus.