Neraugoties uz sarežģītajām attiecībām starp Krieviju, no vienas puses, un Latviju un citām rietumvalstīm, no otras puses, Daugavpils un Rēzeknes pašvaldības turpina izvērst sadarbību ar Krieviju un iesaistās Krievijas interesēm atbilstošu iniciatīvu realizēšanā, secināts Austrumeiropas politikas pētījumu centra (APPC) nesen publiskotajā analītiskajā apskatā “Krievijas sadarbība ar Latvijas pašvaldībām: Daugavpils un Rēzeknes piemēri”.

Pētnieki norāda, ka Daugavpilī un Rēzeknē novērojama nekritiska attieksme pret Krievijas iniciatīvām, ignorējot to, ka Krievija tās kultūras, humanitārās, izglītības un “tautiešu politikas” aktivitātes uztver kā daļu no valsts kopējās ārpolitikas un nacionālo interešu virzīšanas. Pat, ja Daugavpils un Rēzeknes pašvaldību pārstāvji uz sadarbību ar Krieviju kultūras, humanitārajā un citās jomās skatās kā uz nepolitizētām attiecībām, Krievijas skatījums, kā to liecina Krievijas ārpolitikas dokumenti, ir pretējs, uzsver apskata autori.

Kāds ir Latgalē dzīvojošo iedzīvotāju skatījums uz pašvaldību sadarbību ar lielo austrumu kaimiņvalsti, cik lielām mērā rēzeknieši un daugavpilieši, izjūt šo kaimiņvalsts ietekmi, kas to veicina un kā to uztvert, par to diskusijā ar vienu no apskata autoriem, APPC valdes priekšsēdētāju Aināru Lerhi, Latgales kultūras darbinieku un savulaik aktīvu žurnālistu, kā arī pasākumu režisoru rēzeknieti Voldemāru Ivdri, Rēzeknē notiekošā īsfilmu festivāla "Open place" viena no organizētājām Ivetu Graudiņu, Rēzeknes Krievu kultūras centra pārstāve Inese Špeļkova un Daugavpilī esošās rokkafejnīcas “Artilērijas pagrabi” īpašnieku Andreju Faibuševiču.