Lielākajā daļā Eiropas valstu bez vienas vai vairākām oficiālajām valsts valodām ir arī mazāk lietotās valodas, reģionālās valodas, dialekti, valodu paveidi. Piemēram, 2% no Nīderlandes iedzīvotājiem saziņā izmanto frīzu valodu, par savas valodas pastāvēšanu cīnās kašubi Polijas ziemeļos, veru runātāji Igaunijas dienvidos, Latvijā latgalieši un līvu valodas runātāji, kuri palikuši vien daži desmiti.

Kašubi Polijā savu valodu mēģina atdzīvināt skolās, tā skan arī atsevišķos raidījumos un vietējā radio. Tajā pašā laikā veru aktīvisti Igaunijā iestājas par valodas klātbūtni bērnudārzos, te joprojām valoda dzīvo arī reģionā bez maksas izplatītā laikrakstā. Frīzu valoda Nīderlandē Frīzlandes provincē savas pozīcijas visai stabili ir iekarojusi izglītības sistēmā, radio un TV, kā arī grāmatās.

Bet kā mums šodien veicas ar latgaliešu valodas attīstīšanu un popularizēšanu Latgalē? Kāds ir latgaliešu valodas pieprasījums, nepieciešamība un popularitāte, par to runāsim ar latgaliešu internetportāla lakuga.lv redaktori Vinetu Vilcāni, kas cita starpā ir pētījusi arī situāciju ar citām mazāklietotajām un reģionālajām valodām Eiropā, žurnāla A12 redaktori Ināru Groci, kas savā izdevumā regulāri publicē intervijas un plašus rakstus latgaliski, un Kārsavas novada iedzīvotāju Juri Vorkali, kurš ne vien pats aktīvi ikdienā lieto latgaliešu valodu, bet mēģina to iedzīvināt arī sadzīvē. Pirms dažiem gadiem tieši Kārsava bija tā, kas izcīnīja iespēju latgaliešu valodai palikt uz ielu nosaukumu norādēm.