Trešdien 27. aprīlī Rēzeknē sākās Latgales kongress, uzsverot  pirms 105 gadiem līdzīgā kongresā pieņemto vēsturisko lēmumu par Latgales atdalīšanos no Vitebskas guberņas un apvienošanos ar Kurzemes un Vidzemes latviešiem. Apvienošanās bija svarīgs priekšnoteikums Latvijas valsts dibināšanai. Šī gada Latgales kongresa vadmotīvs "Latgaliskuma kods Eiropā: no valodas līdz ekonomikai". Jāpiezīmē, kongress ir visai būtisks piecgades pasākums, kas pulcē aktīvi domājošus latgaliešu un dažādu jomu pārstāvjus, lai spriestu par reģionam būtiskāko. Kongresa otrajā dienā 19 tematiskajos paneļos teju 260 delegāti un vairāk nekā 100 viesi, to vidū arī no Norvēģijas, Ukrainas un Polijas, diskutēja par drošību, mediju vidi, ekonomiku, latgaliešu valodu un izglītību. Piektdienas vakarā jeb kongresa noslēgumā plānota arī rezolūcijas pieņemšana jeb mērķu uzstādīšana nākamajiem 5 gadiem. Šā kongresa rezolūcijai izteikti vairāk nekā 100 priekšlikumi. Atšķirībā no citiem gadiem – šoreiz visvairāk tie skar tautsaimniecību, uzņēmējdarbību un reģionālo attīstību.

Par kongresa nozīmi, šā gada norisi un rezolūciju un iespējām to realizēt saruna ar Daugavpils Universitātes profesoru, Latgales Pētniecības institūta vadītāju Henrihu Somu,  13.Saeimas deputātu Juri Rancānu (Jaunā konservatīvā partija) un kādreizējo Daugavpils Latgaliešu biedrības priekšsēdētāju, pašvaldību un kultūras darbinieku, Nacionālā apvienība Ētikas komisijas vadītāju Jāni Žugovu.