13.Saeimas vēlēšanas jau pēc nedēļas. Ko no jaunās Saeimas sagaida un ko par priekšvēlēšanu lozungiem domā izglītības, uzņēmējdarbības un kultūras jomu pārstāvošie latgalieši - Lūcijas Rancānes Makašānu Amatu vidusskolas direktore Gundega Rancāne, Latgalīšu kulturys ziņu portala Lakuga.lv redaktore Vineta Vilcāne, uzņēmējs Pēteris Cīrulis, kā arī politisko procesu vērotājs Daugavpils Universitātes docētājs Dmitrijs Oļehnovičs.

Raidījuma ietvaros uzrunātie Daugavpils iedzīvotāji atzina, ka šoreiz izdarīt izvēli ir grūtāk, kā galveno iemeslu minot, ka partiju programmas ir samērā līdzīgas.

"Uzskatu, ka valsts pamata funkcija ir nodrošināt infrastruktūru un sakārtot likumdošanu, lai cilvēkiem būtu labi. Tā partija, kas uz šiem punktiem skatīsies, arī uzvarēs manās acīs," savu galveno izvēles kritēriju vēlēšanās atklāj kāds daugavpilietis.

 

Arī Makašānu Amatu vidusskolas direktore Gundega Rancāne atzīst – šogad programmas tiešām partijām ir līdzīgas, un izvēle šajās vēlēsanās nav viegla. Tajā pašā laikā priekšvēlēšanu diskusijās viņa novērojusi - kā jaunie deputātu kandidāti, tā arī jau šobrīd strādājoši ministri demonstrē savu nekompetenci un neiedziļināšanos jautājumos.

“Audriņi ir pilsēta. Bet nozares ministrs raidījumā, kuru vadīja Bogustovs [..] pateica, ka nezina, ka Makašānos ir vidusskola un ka tur netiks atvērta visusskola nākotnē. Bet Makašānos vidusskola ir kopš 1992.gada! Un tādas lietas esmu pamanījusi daudzreiz, arī citu partiju kandidāti runā par izglītības jautājumiem, piemēram, par to, ka valstij vajadzētu pārņemt visas skolas. Esmu pārliecināta, ka viņi vispār nesaprot, pat tuvu neapjēdz, ko nozīmē, ja valsts pārņemtu tās funkcijas, ko šobrīd dara pašvaldības ar izglītības pārvaldēm,” novērojusi Gundega Rancāne.

 

 

Savukārt interneta portāla Lakuga.lv redaktore Vineta Vilcāne uzskata, ka partijas savos piedāvājumos reaģē uz sabiedrības pieprasījumu. Pētot partiju programmas un sarunās ar Latgales sarakstu līderiem, viņa novērojusi, ka vairākas partijas priekšvēlēšanu solījumos šoreiz iekļāvušas arī latgaliešu valodas jautājumu.

“Principā visām partijām, kuras iekļāvušas jautājumus par latgalisko kultūru un valodu, tie aspekti ir līdzīgi. Visvairāk atmiņā ir palikusi vēlme veicināt saziņu ar valsts un pašvaldību iestādēm latgaliešu valodā.

Tas bija principā visām partijām, kuras bija jau detalizētāk atrunājušas, ko tās darīs latgaliskajā. Tas arī izskanēja partiju līderu viedokļos. Tāpat arī jautājums, ka vajag veicināt arī skolās latgaliešu valodas lietojumu. Un arī palielināt latgalisko saturu medijos. [..] Un te man liekas tāda loģiska reakcija uz to, kas šobrīd notiek latgaliskajā, jo mēs jau gaisā to jūtam, ka mums ir svarīga ar valsts un pašvaldību iestādēm saziņa latgaliešu valodā, mēs aizvien vairāk runājam, ka gribam skolās latgaliešu valodu.

Tāpat arī pēdējā laikā aktualizējās jautājums par medijiem un saturu medijos latgaliski, tā ka tas ir vienkārši loģiski, ka tiek piedāvāts tas, ko sabiedrība grib dzirdēt. Protams, cits jautājums ir, vai tas tiek piedāvāts tāpēc, ka sabiedrība to grib dzirdēt, vai viņi ir gatavi to arī darīt. Bet tas vai viņi to izdarīs atkal būs atkarīgs no pašas sabiedrības.

[..] Ja mēs to kā sabiedrība nepieprasīsim, neizdarīsim spiedienu, nekas arī nenotiks,” uzskata Vineta Vilcāne.

Viņasprāt daudz Saeimā solījumu izpildē noteiks arī personības, “ja Saeimā tiks personības, kam arī līdz šim latgaliskais ir bijis svarīgs, arī tajā posmā, kad viņi nedomāja par kandidēšanu uz Saeimu, tad manuprāt viņi varētu virzīt šos jautājumus."

Arī politiskās dzīves vērotājs Latgalē Dmitrijs Oļehnovičs priekšvēlēšanu lozungos Latgales vārdu kā atsevišķi izceltu pamanījis.

“Lozungos Latgales faktors pastāv, pastāv diezgan atklāti, bet ne visām partijām, turklāt tas ir vērojams ne tikai verbālajos lozungos, bet arī simboliskajos. Tiek mēģināts uzrunāt auditoriju arvien vairāk latgaliešu valodā jeb latviešu litarārās valodas augšszemnieku dialektā. Un tas ir redzams, tas ir arī vairāk salīdzinājumā ar iepriekšējām vēlēšanām.

Protams, visiem zināms, ka ir daži deputāti un daži politiķi, kuri ne tikai nekautrējas runāt latgaliski, viņi to izmanto kā brendu, bet no dažiem kandidātiem es to negaidīju.”

Viņš uzskata, ka Latgales vārds daudzu partiju programmās un priekšvēlēšanu retorikā ir tikai kā populārs brends latgaliešu balsu pirkšanai. Kā lielu problēmu Oļehnovičs uzskata, ka šobrīd nedēļu pirms vēlēšanām joprojām ir liels procents to vēlētāju, kas nezina par ko balsot.

“Bet ir partijas, kuru solījumi manuprāt ir visai bīstami tieši valstiskā kontekstā, un tas tiešā veidā skar arī Latgali,” novērojis Dmitrijs Oļehnovičs.

Vineta Vilcāne domā, ka 13.Saeimai būtu jādomā par latgaliskās kultūrtelpas un par latgaliešu valodas jautājumiem, “jo skaidrs, ka sabiedrība to pieprasa izglītības sistēmā. Ir divi ceļi kā latgaliešu valodu iekļaut izglītības sistēmā – caur nevalstisko sektoru, kas ir daudz sarežģītāk, otrs ir caur Saeimu, vai caur ministriju, un arī caur dažādiem mediju konkurisiem, kur arī būtu jāatbalsta mediju saturs latgaliski, jo ražot saturu latgaliski nav vienkārši, un tam ir vajadzīgs atbalsts.”

Gundega Rancāne 13.Saeimu aicina domāt par izglītības politiku ne tikai caur matemātisko prizmu.

Savukārt uzņēmējs Pēteris Cīrulis ir gana pesimistsks un uz Saeimu necer, “viss ir paša rokās. Cik izdarīsi tik būs. Un, ka labāk būs, es tam neticu, jo administrācijas un pārvaldes aparāti ir tik saauguši, un šobrīd ir desmit brigadieri un viens kartupeļu racejs, kam jāpabaro tie visi desmit brigadieri.”