Kai īrosts, oktobra suokumā piec Apvīvuotūs Naceju Izgleiteibys, zynuotnis i kulturys organizacejis (UNESCO) iniciativys jau 30 godu atzeimej Storptautyskū školuotuoju dīnu i, atbolstūt Vaļsts prezidenta Edgara Rinkēviča vierzeitū ideju, Saeima itūpavasar lēme Školuotuoju dīnu iz prīšku atzeimēt konkretā dīnā – 5. oktobrī.

Deļ tam itūreiz par školuotuoju kasdīnu, izaicynuojumim, dorbu pastuoveigā depopulacejis susātivī, latgalīšu volūdys vītu i lūmu školā i cytom izgleiteibys jūmā aktualom temom runojam ar Rībeņu vydsškolys viesturis, socialūs zineibu i geografejis školuotuoju Āriju Puduli i Viļānu vydsškolys latvīšu volūdys i literaturys, latgalīšu volūdys, kai ari Viļānu Muzykys i muokslys školys školuotuoju Anitu Vulāni, kas tikū par īguļdejumu i sasnāgumim latgalīšu volūdys, kulturviesturis i nūvoda vuiceibys īvīsšonā i īdzeivynuošonā školā sajāmuse Nikodema Rancāna bolvu. Jei ir ari pyrmuos Latvejis Izgleiteibys i zynuotnis darbinīku arūdbīdreibys (LIZDA) īdybynuotuos eipašuos bolvys – smilkšu stuņdinīka – sajiemieja, kas ir kai simboliskys atguodynuojums tam, ka dzeive naapsastuoj ni iz šaļteņu i sova šaļts juoveļtej ari sev. Bet Ārijai Pudulei naseņ pasnāgta Ata Kronvalda bolva par talanteigu školānu apzynuošonu i izgleituošonu i par zynuotniski pietnīciskūs dorbu organiziešonu i vadeišonu, ari jei pārnejā godā sajāmuse Nikodema Rancāna bolvu i ir daudzu konkursu laureate.