Ituo gods apreļa vydā Vaļsts prezidents Egils Levits apstyprynuoja latvīšu viesturiskuos zemis Latgolys karūgu – tymsi zylu ar boltu horizontalu streipi pa vydu. Zyluo kruosa simbolizej senejūs latgaļu svātku vylnaini i Latgolys dobu – azarus, naktineicu i lynu zīdus.

Latgolys karūgs ir pyrmais viesturiskūs zemu apstiprinuotais karūgs Latvejā.

Cyta storpā jau vaira nakai desmit godu daudzi latgalīši mašynuos, pi sātu, pīspraudēs pi apgierba lītoj leidzeigu oficiali naapstyprynuotu simbolu – zyli boltu karūgu ar sorkonu gierbūni iz tuo, kur attāluots bolts greifs ar krūni golvā i zūbynu rūkā. Itū naoficialū karūgu vēļ da šam var redzēt ari pi vairuoku pošvaļdeibu ākom Latgolā. Karūga autors ir Latgolys nūvodpietnīks, viesturis entuziasts Māris Rumaks.

Par Latgolys karūga oficiālu apstyprynuošonu sarunys nūteik jau vairuokus godus, tymā vydā vaicuojums tyka apsprīsts jau 2017. gods Latgolys symtgadis kongresā, ari 2022. gods Latgolys kongresa rezolucejā tys ir īkļauts. Niu karūgs apstyprynuots, i ituo gods Latgolys kongresa dīnā 27. aprelī svineigi prezentāts Saeimā. Vys tik diskuseja par tū, ka byutu vajadzeigs apstiprynuot ari karūgu ar sorkonboltū gierbūni iz tuo, nanūstuoj. Itaida karūga apstyprynuošonai vys da ituo nav pīkrytuse vaļsts heraldikys komiseja.

Par tū, kū Latgolys karūga apstyprynuošona nūzeimoj vaļstiskā lieminī, kaidus pīnuokumus tys izlīk pošvaļdeibom i vaļsts voi pošvaļdeibu institucejom, kū tys dūd pošapzinis ceļšonai i identitatis nūstyprynuošonai pošim Latgolys dzeivuotuojim, sarunā ar Latgalīšu kulturys bīdreibys puorsuovi i 14. Saeimys deputati Annu Rancāni (Jaunā Vienotība), Latgolys planavuošonys regiona Atteisteibys padūmis i Bolvu nūvoda dūmis prīkšsādātuoju (Latgales partija), ari Latgolys kongresa lāmumu izpiļdis padūmis (LKLIP) puorstuovi Sergeju Maksimovu, Preiļu nūvoda pošvaļdeibys Sabīdreibys īsaistis i marketinga dalis vadeituoju Aneti Urku i Latgolys karūga idejis autoru, nūvodpietnīku i viesturis entuziastu, SIA “Baltic Flags” izpilddirektoru Māri Rumaku.