Jau divejis godu desmitis apreļa pādejuo nedeļa teik svieteita Latgolys pūdnīceibys zeimē, bet kūpumā pūdnīku dīnys Latgolā nūteik jau nu 1980. goda, puļcejūt vītejūs i apleicīnis muola meistarus i interesentus, kab kūpā kūrtu cepļus, dadzynuotu pūdus i, prūtams, daudzi runuotu par keramiku i muokslu. Vīna nu Latgolys pūdnīku dīnu organizātuojom ir ari muokslys zynuotneica, Andreja Paulāna Tautys lītiškuos muokslys studejis vadeituoja i tracionalūs zineibu turātuoju bīdreibys “Pūdnīku skūla” puorstuove, poša ari pūdneica – Evija Vasilevska.

Evija dzymuse Guļbinis pusē, bet Latgolā vys tik sovulaik dzeivojuši juos seņči i niu ari Evija. Koč ari ar muolu bierniebā poša nav struoduojuse, bet niu naviņ poša ir pūdneica, bet ar muolu rauga „aplypynuot” i cytus – kai lelus, tai mozus. „Ar muolu i muola cylvākim pyrmū reizi īpasazynu Daugovpilī, gastejūt muola darbineicā, i īpasazynu tī ar daudzim muokslinīkim – ar Līgu Čibli, ar Liliju Zeiļu, ar Juoni i Mariju Saikovskim. I cīši bīži cīmuojūs tī.” Evijai tyvs ir kai akademiskais dorbs Latvejis Muokslys akademejis Latgolys filialē i Daugovpiļs Universitatē, tai i praktiskais dorbs ar muolu.

„I, kod izadūd cylvāku kaidu „saiņdēt” ar muolu, prīca ir cīši lela”.

Tymā pošā laikā jei atzeist, ka dorbs pūdnīceibā i ar muolu ir cīši smogs, deļ tam tys nav pa spākam vysim.

Par Latgolys zaltu Evija uzskota taišni pūdnīceibu, tymā poša laikā jai ruodīs, ka tradicionalajai pūdnīceibai Latgolā juolīk kluotyn ari modernys lītys. „Tradicejis ir juosagloboj, bet ir juosaver, kas ir pasaulī interesants, kū cylvākim vajag, piec kuo ir pīprasejums, kas pošam pateik. Tys vyss kūpā veidoj tū ainu myusdīnu pūdnīceibā.”

Jei ari atzeist, ka Latgolys pūdnīceibu vaira nūviertej i par jū zyna taišni puornūvodnīki, tai kai, vaicojūt myusu pusis jaunīšim, kū jī zyna par muola meistarim, atbiļdis parosti ir vysā skūpys. „Maņ vysod ir aizdūmys, ka cylvāki nu Latvejis, braucūt iz teni, zyna vaira, i tys ir biedeigai.” Tymā pošā laikā byutu juodūmoj ari par īspiejom muola lītys i suvenirus nūpierkt vaira na tik pi pūdnīku pošu, bet ari koč kur piļsātuos, taipoš byutu vaira juodūmoj ari par Latgolys pūdnīceibys kūpejū reklamiešonu, orientejūtīs iz interesentim nu visa pasauļa.

„Maņ ruodīs, ka muola sākla ir juosiej mozim bārnim, tys juodora metodiski pa mozam kripuceišam,”

Evija stuosta par sovu pīredzi Rēzeknis nūvoda Kaunatā, suokumškolys bārnus īpasazeistynojūt ar muolu. „Ir taidi, kas atīt, pasoka, ka gryuts i aizīt, bet maņ ir lela prīca par tū, ka vysmoz desmit bārni ir taidi, ar kurim es grybātu ari cytugod struoduot ar muolu. Jī saprūt, jim pateik, jim izadūd. I dūmoju, ka vīnkuorši nadreikst apsastuot. I sēt, sēt muola sieklenis.”

Kai muokslys zynuotneica, kura daudzi struodoj ari ar studentim, Evija augši nūviertej Marka Rotko muokslys centra, kurs itamuos dīnuos svietej sovu desmitgadi, īīšonu regionā, veicynojūt sovā ziņā i procesu decentralizaceju. Vys tik jei cerej iz tū, ka taida mārūga muokslys centri vaira ap sevi puļcēs i vītejūs muokslinīkus. „Tai, kab jī sajustu tū kūpīnys sajiutu, rodūšuos darbeibys taidu kūpeibys sajiutu, voi kai musdīnuos ir populari lītuot taidu vuordu kai kūpīna. Rotko kūpīnys sajiutu, ka tai var saceit.” Taipoš Evija tur nūceju, ka arviņ vaira regionā atsateisteis diskuseju kultura, kab varātu cytaidū i nasaprostū izrunuot i pījimt ari muokslā.