Par Latvijas sakrālā tūrisma centrālo objektu uzskata Aglonas baziliku, tomēr Latgalē atrodami vairāki desmiti Eiropas kontekstā unikāli sakrālās arhitektūras pieminekļi ar augstu kultūrvēsturisku nozīmi. Aglonā kā vienīgajā Latvijas oficiālajā svētvietā pēdējo gadu laikā ieguldīti vismaz pāris miljonus eiro, tajā pat laikā Latvijā ir vēl aptuveni 800 sakrālo celtņu. Un arī visas tās lielākā vai mazākā mērā cer uz finansējumu dažādu akūtu problēmu risināšanai.

Ar mērķi nodrošināt valsts finansiālu atbalstu dievnamu, klosteru un citu celtņus saglabāšanai, 2018 gadā spēkā stājās Sakrālā mantojuma finansēšanas likums. Pērn sakrālā mantojuma programmai tika atvēlēts viens miljons eiro, to sadalot 28 dievnamu konservācijai, restaurācijai un atjaunošanai, kā arī izpētei un restaurācijas dokumentācijas sagatavošanai. Lai arī finansējums baznīcu atjaunošanai ir nepieciešams regulāri, šogad sakrālā mantojuma objektiem nauda piešķirta netika, bet nākošgad finansējums valsts budžetā paredzēts 2020.gadā pusmiljona eiro apmērā. Likumā teikts, ka arī pašvaldības var piedalīties sakrālā mantojuma uzturēšanā. Dievnamu saglabāšanā iesaistās arī privātais sektors, piemēram, jau vairākus gadus finansējumu var iegūt “Rietumu Bankas” labdarības fonda rīkotajā projektu konkursā.

Iedzīvotāju reģionos paliek aizvien mazāk, arī cilvēku skaits baznīcu draudzēs stipri sarūk, tomēr pašu dievnamu mazāk nepaliek. Tas ir mūsu sakrālais un kultūrvēsturiskais mantojums, un tā uzturēšanai un atjaunošanai regulāri ir nepieciešams finansējums. Kādas ir iespējas glābt daudzas kritiskā stāvoklī esošās baznīcas un kā sokas ar naudas piesaisti, par to runājam ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes Latgales reģionālā nodaļas vadītāju - valsts galveno inspektori Vilmu Platpīri, biedrības „Rēzeknes rajona kopienu partnerība” stratēģijas administratīvo vadītāju Inetu Elksni un Viļānu, Ostrones, Rikavas, Nagļu draudzes prāvestu Rinaldu Stankēviču.