2024. gods suokuos Latvejā dzeivuoja 1,87 miļjonu dzeivuotuoju – par 11 tyukstūšom mozuok nakai pyrma goda, līcynoj Centraluos statistikys puorvaļdis (CSP) dati. Tymā pošā laikā CSP dati ruoda – pyrmū reizi nu 1990. gods atbraucieju ir vaira nakai nūbraucieju. Taitod vaira dzeivuotuoju pārņ atsagrīze Latvejā nakai brauce paceli. Kūpā 2023. godā vaļstī atsagrīze 8,2 tyukstūšys remigrantu. Vys tik situacejis ziņā Latgolys regionā vys vēļ ir ar vysu leluokū nagativū tendenci gondreiž vysuos jūmuos. Tai, par pīmāru, 2023. godā dzeivuotuoju skaits vysu vaira sasamazynuoja taišni Latgolā – par 1,6 % aba 4000 cylvāku. Taipat Latgolā ir vysu leluokuo sabīdreibys nūsavacuošona i ite dzeivoj vysu leluokais senioru skaits, kluotyn tam ari bezdorba leimiņs jau daudzus godus Latgolā ir ar pruovu atruovīni leluoks nakai puorejā Latvejā. Kai viertīs iz itim statistikys datim i iz kū regionam juosasagatavej tyvuokūs godu laikā, sarunā ar ekonomistu i statistiki, Latvejis Dorba devieju konfederacejis finaņšu i nūdūkļu ekspertu Jāni Hermani.

“Latgolys situaceja paruoda aptyvai tū pošu, kū Latvejis. Tuos pošus tendencis tik saasynuotā veidā. Tuos pošys problemys, kas pastuov jau Latvejā kūpumā, tuos Latgolā izapauž vēļ osuok,” konstatej Jānis Hermanis.