Vai Latgales SEZ attaisnojis cerības un kā latgaliešiem gājis Dziesmu svētkos Kanādā

2016. gada jūnijā spēkā stājās Latgales speciālās ekonomiskās zonas (Latgales SEZ) likums, ar kura palīdzību būtiski tika palielinātas teritorijas ar īpašo nodokļu režīmu. Un jau sākot ar 2017. gadu uzņēmumi, kas iecerējuši attīstīt savu saimniecisko darbību Latgales reģionā, var pieteikties un saņemt nodokļu atlaides Latgales SEZ.

SEZ Latgalē tika radīta kā viens no risinājumiem reģiona ekonomikas uzlabošanai. Un Latgales SEZ statuss var tikt noteikts līdz  pat 5% no Latgales reģiona kopējās teritorijas, kas kopā sastāda 72750 hektāru. Kā skaidro Latgales SEZ pārvaldnieka vietnieks Vladislavs Stankevičs, no Rēzeknes SEZ Latgales SEZ atšķirās ar to, ka teritorija nav ierobežota.

“Pati ideja ir pārņemta no Polijas, no Mazpolijas reģiona, kas ir Latgales plānošanas reģiona sadarbības partneris. Doma ir tāda, ka

šim SEZ nav noteiktas ar žogu ierobežotas teritorijas. Un mēs esam brīvi izvēlēties un iedot noteiktām teritorijām SEZ statusu ar nosacījumu, ka teritorijā investors ir gatavs investēt naudu un veidot jaunas darbavietas. Pēc būtības jebkurā vietā Latgales teritorijā, izņemot Rēzeknes SEZ teritoriju, mēs varam iedot šo statusu,” skaidro V.Stankevičs.

Šobrīd Latgales SEZ darbojas 13 uzņēmumi un tuvākajā laikā tiem pievienosies vēl viens. “Kopumā līdz 2022. gadam uzņēmēji uzņemas saistības izveidot jaunas 93 darbavietas Daugavpils, Līvānu un Krāslavas novados. Kopējās investīcijas ir nedaudz zem sešiem miljoniem paredzētas. Un tas, kas ir zināms, līdz gada beigām mums vēl atnāks divi uzņēmumi,” tā V.Stankevičs.

Lielākā daļa no šobrīd Latgales SEZ esošajiem uzņēmumiem ir eksportētāji un ražotāji tādās nozarēs kā šūšana, kokapstrāde, metālapstrāde un pārtikas ražošana. “Šeit, protams, ir jāpiemin, ka mēs diemžēl no Eiropas regulas puses esam diezgan stipri ierobežoti ar pārtikas ražotāju uzņēmumu uzņemšanu SEZā. Tas ir atrunāts regulā, un mēs ļoti mazā spektrā pārtikas ražotāju uzņēmumus varam uzņemt,” skaidro V.Stankevičs, norādīdams, ka Latgales SEZ nevar darboties uzņēmumi, kas nodarbojas ar piena un gaļas pārstrādi, ražošanu. Tomēr cita starpā šādiem pārtikas ražotājiem viņaprāt ir  pieejams plašs atbalsts no Eiropas agrārās fonda. Tai pat laikā atbalsts uzņēmējdarbības stiprināšanai un attīstībai pēc V.Stankeviča vārdiem varētu būt lielāks, tostarp atbalsts attiecībā uz algas nodokļiem, jo tas ir lielākais slogs šobrīd uzņēmējiem Latvijā, salīdzinājumā ar Igauniju vai Lietuvu. “Mums pēc būtības no valsts puses jāskatās, ko mēs varētu izdarīt tā, lai veicinātu mūsu uzņēmējus paplašināt ražošanu, lai viņu ražošana būtu efektīvāka. Tādā ziņā, protams, ir savi mīnusi, un tas arī atspoguļojas ne tikai uz Latgales SEZ darbību, tas pats attiecināms uz Rēzeknes SEZ, uz Liepājas SEZ.

Ja pieņemsim, energoresursi būtu lētāki, algas nodokļi būtu mazāki, protams, darba rezultāti būtu stipri lielāki. Jo uzņēmēji, investori, viņi pēc būtības kā kalkulatori, viņi kalkulē kur izdevīgāk.”

Tomēr lai situāciju Latgales reģionā mainītos tuvākajos desmit vai divdesmit gadu laikā, pēc V.Stankeviča vārdiem ir jāmainās domāšanai valstī. “To pateikusi jau savulaik Margareta Tečere, kura teica, ka nav valsts naudas, ir nodokļu maksātāju samaksātā nauda. Un attiecīgi, ja mēs runājām, ka 80% no visa budžeta samaksā kādi 10% vai 15% no lielajiem uzņēmējiem, tad mūsu pirmajam mērķim būtu jābūt piedzīt vēl klāt 10% tādus pašus. Kā to izdarīt? Tas jautājums jāuzdod uzņēmējiem. Manā skatījumā tas ir energoresursu izmaksu samazināšana un arī jāizveido objektīva sistēma attiecībā uz algas nodokļiem. Man, protams, priecē, ka Kariņa kungs minēja par to, ka iespējams, ir plāns pacelt neapliekamo minimumu, kas būtu labs solis uz priekšu arī runājot par pelēkās zonas apkarošanu, es domāju, ja neapliekamo minimumu paceltu līdz 500 euro, jautājums par pelēko sektoru Latgalē vispār atkristu. Tas būtu liels stimuls, un tas būtu arī stimuls jaunajiem uzņēmumiem. [..] Varbūt mums būtu arī, runājot par jaunajiem uzņēmējiem, jāpārņem dažu Eiropas valstu prakse kā, piemēram, ka piecu gadu laikā neviena valsts iestāde nevar atklāt un sodīt uzņēmumēju ja viņš ir jauns, iespējams, viņi var atlaist ar kaut kādu konsultāciju. Jo mums ir jāveido kaut kādi diezgan spēcīgi stimuli, lai cilvēki nebrauktu prom, lai esošiem uzņēmējiem būtu interese attīstīties, lai nāktu jauni uzņēmumi.

Mums jāsaprot, ka mēs konkurējam ar igauņiem, leišiem un poļiem. Un poļi arī SEZ likumdošanas ziņā ir stipri priekšā, un arī iepriekšējos periodos viņi ļoti pareizi un korekti izmantoja Eiropas struktūrfondus uzņēmējdarbības uzlabošanai, ražotājiem un tāpēc viņi ir, kur viņi ir šobrīd.”