Taišni pyrma goda, 2021. goda 1. julī, spākā stuojās Latvīšu viesturyskūs zemu lykums. Jaunuo lykuma mierkis – veicynuot latvīšu viesturiskūs zemu dzeivuotuoju kūpeigū apziņu, identitati i pīdareibu kulturtelpu saglobuošonu i ilgtspiejeibu atteisteibu. Itūšaļt sataiseita ari viesturiskūs zemu atteisteibys padūme, kas jau saguojuse iz sovu pyrmū sēdi. Padūmis sastuovs vysā plots – kai ministri, pošvaļdeibu vadeituoji, tai navaļstiskūs organizaceju aba sabīdreibys puorstuovi. Padūmis dorbi – prīšklykumi padūšona par latvīšu viesturiskūs zemu identitatis, kulturviesturiskuos vidis i kulturtelpu saglobuošonys i atteisteibys politikys prioritatem, kai ari atbolsta pasuokumim.
Bet kaidi eisti jau niu ir padūmis golvonī apsavārtī vaicuojumi, kaidi tyvuoki i tuoluoki mierki izlikti i kaidi ir rysynojamī problemvaicuojumi, par tū raidejumā runojam ar padūmē īcaltajim sabīdreibys puorstuovim – Latgolys viesturiskuos zemis sabīdreibys puorstuovi nu bīdreibys “Latgaļu sāta” Daini Mjartānu, Sielejis viesturiskuos zemis sabīdreibys puorstuovi, bīdreibys “Ūdenszīmes” vadeituoju i kūpīnu sadarbeibys teikla “Sēlijas salas” strategiskū planavuotuoju Ievu Jātnieci i lībīšu kūpīnys puorstuovi, LU Lībīšu instituta vadeituoju, kai ari kulturys ministra uorštata padūmnīku kulturpolitikys vaicuojumūs Valtu Ernštreitu.


“Mums cīši ilgu laiku, vaira nakai symta godu, ir vaļdejs taids stereotips, ka ir koč kaids videjais latvīts i ir napareizī latvīši,

respektivi, tī, kurī naatbiļst tam standartam, i tī vīnā voi ūtrā veidā nav eistyni, nav pareizi. I varbyut tys ir golvonais, kū itys lykums rauga maineit. Tū, ka Latveja ir na koč kaids videjais aritmetiskais, bet suma nu vysu Latvejis nūvodu, kulturtelpu i viesturiskūs zemu. I, ka kotrys nūvods, kulturtelpa i viesturiskuo zeme ir vierteiba,” skaidroj Valts Ernštreits. “Itys lykums navalk rūbežus, tys taišni tūs atdora. I tys ir tys, ar kū itam viesturiskūs zemu lykumam ir juosasuoc. Tam juosasuoc ar sabīdreibys izpratni piļneigi vysūs leimiņūs, suocūt ar vaļsts administracejis leimini, ar pošvaļdeibu leimini, ar cylvāku leimini, jo nu izpratnis cīši cieški daudzi kas pasamej.”
Ari Dainis Mjartāns nūruoda iz izpratnis veicynuošonu i sabīdreibys izaugsmi: “Mani nūmuoc, ka mums vajag lykumu, kab dareitu tū, kū kotrys varēja dareit vysu itū laiku, vysys pādejūs 30 godus. Vysus pādejūs 30 godus mes varejom vuiceit latgalīšu volūdu, koč voi fakultativi, pošvaļdeibys varēja tū finansēt, kas mums līdz tamā pošā Latgolā voi Sielejā zeimis izlikt sieļu mēlē voi latgaliski. Faktiski tū varēja kuortuot i dareit, ka cylvāki tuo byutu gribiejuši.”
“Mums var pasamaineit Saeima, var pasamaineit pošvaļdeibu rūbeži, nu viesturiskuo zeme ir viesturiskuo zeme. Itai ir vīgļuok pasceit sovu pīdareibu. Tys ir puorlīcynūši. Tū navar grūzeit,” soka Ieva Jātniece. “Itys lykums dagrīž lelu viereibu regionalajai atteisteibai. Ka da ituo centrs mums ir bejs i vys vēļ ir Reiga, tei monocentriskuo atteisteiba, tod itys lykums koč voi ar skaņu, ar cylvāku atsatīkšonu var vierzeit vaira tū vaļsts politiku iz regionim.”