Šajā nedēļā "Radio Brīvā Eiropa" izbaudījis īstenus amerikāņu kalniņus. ASV finansētā Globālo mediju aģentūra vispirms piekrita piešķirt mediju korporācijai "Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība" daļu ASV Kongresa jau atvēlēto līdzekļu, bet vēlāk nolēma piešķirt visu summu. Tiesa, paturot iespēju pārdomāt. Iepriecinoša vēsts, bet vēl ne tuvu skaidrība par 75 gadus senās raidstacijas nākotni. Kāda tā iezīmējas, to skaidrojam Mediju anatomijā.

"Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība" kopš Aukstā kara laikiem nodrošina objektīvas ziņas tajās valstīs, kur brīva un neatkarīga prese ir apspiesta vai arī nav nostiprinājusies. Latvijā "Radio Brīvā Eiropa" skanēja līdz 2004.gadam – tas ir gads, kad mūsu briedumu atzina arī Eiropas Savienība un NATO un Latvija kļuva par dalībvalsti šajās organizācijās. Šobrīd "Radio Brīvība" raida 27 valodās 23 valstīs. Globālo mediju aģentūra pērn ar 886 miljonu ASV dolāru budžetu nodarbināja aptuveni 3500 cilvēku. Aptuveni 175 miljoni no šī budžeta paredzēti tieši "Radio Brīvā Eiropa". 

Pēc Baltā nama lēmuma samazināt līdzekļus Globālajai mediju aģentūrai atvaļinājumā tika aizsūtīta "Amerikas balss" redakcija, "Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība" raidīt turpina, bet pat pēc lēmuma atjaunot finansējumu neskaidrība par nākotni ir liela.

Vēl pirms lēmuma atjaunot finansējumu "Radio Brīvā Eiropa" Rīgas biroja vadītājs Aleksejs Busarovs sarunā norādīja, ka cerības, ka finansējums tiks atjaunots, ir lielas.

Izskanot ziņām, ka "Radio Brīvā Eiropa" un tās veidotais televīzijas kanāls "Current Time" ir apdraudēts, savu atbalstu medijam Latvijas Sabiedriskā medija vārdā izteica arī mūsu kolēģis Aidis Tomsons. Sakot, ka Latvijas Radio augsti novērtē viņu radīto saturu, izceļot ziņu un analītikas programmas. Aidis norādīja, ka šīs ziņas ir satraucošas un ka mums jārūpējas, lai Eiropa ir gatava ieguldīt savus resursus "Radio Brīvā Eiropa" pastāvēšanā. 

Krievu redakcijas pastāvēšana ir nozīmīga mūsu reģiona drošībai, jo tas ir medijs, kas sasniedz gan krievu valodā runājošos Eiropā, ar kuru Krievija izvērš masīvu informatīvo karu, un sasniedz auditoriju arī pašā Krievijā.

Izdevums "The Guardian" raksta, ka pēc lēmuma par finansējuma pārtraukšanu dažādu Globālās mediju aģentūras finansēto redakciju darbiniekiem draud atgriešanās pie viņu autoritārajām valdībām un līdz ar to ieslodzījums vai pat nāve. Arī "Radio Svoboda" Krievijā ir atzīta par nevēlamu un visi tās žurnālisti strādā ārpus Krievijas, pārsvarā Rīgā.