Kara žurnālistika ir ne tikai stāsti par nāvi vai izdzīvošanu. Tā prasa šādos apstākļos ieraudzīt arī dzīvesprieku un dzīvotgribu. Kā ir būt kara žurnālistam – tas būs viens no tematiem raidījumā Mediju anatomija.

Runājam arī par satraucošajām ziņām no ASV, jo Amerikas balss pasaulē apklust burtiskā nozīmē. ASV Globālo mediju aģentūras, kuras paspārnē ir "Radio Brīvā Eiropa" un "Amerikas balss", finansējums tiek būtiski samazināts un ir lielas bažas par raidstaciju nākotni.  

Kara žurnālistes ikdiena

Atrast dzīvesprieku un dzīvotgribu karā – arī tas ir kara reportiera darbs. Stāstīt ne tikai par to, kā izdzīvot karā, bet arī dzīvot. Jo, kad katra diena tik tiešām var būt tava pēdējā, daudzi cilvēki, iespējams, pirmo reizi mūžā sāk dzīvot pa īstam. Šveices raidorganizācijas RTS korespondente Maurīne Mersjē stāsta par viņas darbu un prieka meklēšanu karā.

Amerikas balss pasaulē apklust burtiskā nozīmē

Pirmā "Amerikas balss" pārraide ēterā izskanēja pirms 83 gadiem, bet pirms sešām dienām ēterā sāka skanēt mūzika un vecu ierakstu atkārtojumi. Donalda Trampa administrācijas budžeta tēriņu ierobežošanas pasākumi skāruši arī ASV Globālo mediju aģentūru, kas finansē dažādas ārvalstu mediju programmas, tajā skaitā "Radio Brīvā Eiropa" un "Amerikas balss".

Latvijas Radio žurnālists Aidis Tomsons "Amerikas balsī" strādāja kādu laiku pagājušā gadsimta 90. gados, jau pēc neatkarības atjaunošanas. Viņš atgādina, ka sākotnēji ideja bija aiznest Amerikas vēstījumu tām valstīm, kur iekļūt ar savu informāciju bija sarežģīti, bet neraidīt pašā ASV. Iespējams, tādēļ arī daļai ASV sabiedrības nav būtiski, vai šīs raidstacijas darbojas, jo cilvēki par tām nezina, kā arī nesaprot, kādēļ ASV būtu jāapmaksā mediji citur pasaulē.

"Radio Brīvā Eiropa/ Radio Brīvībai" ir vērsusies tiesā par finansējuma pārtraukšanu, jo ASV Kongress šo naudu jau bija piešķīris. Tikmēr Eiropas Savienībā jau diskutē par  raidstacijas finansēšanas pārņemšanu.