Iebiedēšana, policija un slēgtas durvis. Ar kādām problēmām saskaras žurnālisti reģionos

Latvijas Sabiedriskā medija žurnālists Tenis Bikovskis pērnā gada nogalē, pildot darba pienākumus, saskārās ar Rēzeknes pašvaldības pārstāvju pretdarbību un policijas izsaukšanu. Šobrīd, šķiet, konflikts ir atrisināts, bet tāds nav vienīgais. Ar kādām problēmām saskaras žurnālisti reģionos, skaidrojam Mediju anatomijā.

Latvijas Radio Latgales studijas žurnālists Tenis Bikovskis bija vienīgais mediju pārstāvis, kas pēdējā 2025.gada darbdienā interesējās par darba grupas sēdi, kurā sprieda par koncertzāles „Gors” tālāko likteni. Tā bija diena, kad tika pieņemts lēmums par „Gora” ilggadējās vadītājas Diānas Zirniņas atlaišanu, un jautājums, kā strādās „Gors”, joprojām bija atklāts. Loģiski, ka Sabiedriskā medija pārstāvis devās uz sēdi, kur šo jautājumu apsprieda.

Sēdes vadītāja neuzrādīju nekādu apliecinājumu, ka darba grupas sēde ir slēgta. Sēdē pasludināja pārtraukumu, bet vadība tajā atgriezās ar pašvaldības policiju. Tiesa, policija pret žurnālistu nevērsās un sēde vienkārši tika slēgta. Tomēr jautājums paliek – cik viegli ir žurnālistam pildīt pienākumus vietās, kur mediju klātbūtne nav liela, bet pašvaldība nav orientēta uz atklātību. Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra „Re:Baltica” žurnāliste Sanita Jemberga uzsver – tas nav atkarīgs no tā, cik tālu pašvaldība atrodas no Rīgas.

Tenis Bikovskis stāsta, ka reģionā dažādu mediju skaits ir liels, tomēr gandrīz visi ir atkarīgi no pašvaldības finansējuma. Pašvaldība maksā par atsevišķu programmu veidošanu, un tad arī grūti sagaidīt, ka pārējā saturā medijs atļausies kritizēt pašvaldību. Tādēļ mediji izvēlas izvairīties no sociālpolitiska satura.

Reģionālo mediju asociācijas vadītāja Ivonna Plaude atzīst, ka reģionālie mediji saskaras gan ar grūtībām piekļūt informācijai, gan stratēģiskajām tiesvedībām.