Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, informācija par to, kas patiešām notiek Krievijā, šaipus dzelzs priekškara ir ierobežota. Neatkarīgie mediji, kas līdz kara sākumam kaut ierobežoti, bet strādāja, pēc iebrukuma kļuva varai pavisam nevēlami. Kā turpināt ziņot par to, kas notiek Krievijā arī šodien?

Būt par žurnālistu Krievijā nekad nav bijis sevišķi droši, nogalināto žurnālistu skaits gadsimta ceturkšņa laikā ir mērāms jau desmitos. Tomēr, ja savulaik slepkavības un  uzbrukumi žurnālistiem kaut formāli tika izmeklētas, pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā neatkarīgie žurnālisti paši tiek apsūdzēti terorismā vai bruņoto spēku diskreditācijā.  

Viens no medijiem, kas pasaulei sniedz ieskatu Krievijas realitātē ir „The Moscow Times”. Pirms diviem gadiem Krievija izdevumu iekļāva ārzemju aģentu sarakstā, lai gan redakcija Maskavu bija pametusi jau iepriekš un ir apmetusies Nīderlandē. Izdevums ir pieejams internetā gan angļu, gan krievu valodās. Viņu žurnālisti Krievijā darbojas anonīmi.

Kā un kāpēc turpināt ziņot, par to sarunājāmies ar Samantu Berkhedu, „The Moscow Times” galveno redaktori. 

Savukārt Austrumeiropas politikas pētījumu centra pētniece un Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes docētāja Elīna Vrobļevska analizē, kādēļ ir svarīgi, ka tādās totalitārās valstīs kā Krievija atrodas ārvalstu mediji un ziņo par to, kas tur notiek.