Neklusēt par droniem un spiegiem. Vērtē Norvēģijas drošības dienestu mediju konsultants

Latgalē nokritis militārais drons, traucēta gaisa telpa virs lidostas, jūrā pārrauti kabeļi. Ar šādām situācijām pēdējos gados esam saskārušies ne reizi vien, un tiklīdz kas tāds notiek, iedzīvotāji meklē informāciju. Gan medijos, gan arī sociālajos tīklos, kur netrūkst arī dažādu spekulāciju, kas savukārt ir neatņemams pavadonis apzinātai dezinformācijas izplatīšanai.

Jo mazāk drošas un apstiprinātas informācijas, jo vairāk baumu, un skaidrs, ka drošības jautājumi ir īpaši jūtīgi, jo raisa bailes un uz šādām emocijām ir viegli spēlēt. To, kā ar iekšējo un ārējo drošību saistītās institūcijas ir attīstījušas komunikācijas spējas ārkārtas situācijās, varam salīdzināt kaut vai palūkojoties uz drona incidentu 2024. gada septembrī un nupat martā – tātad pusotru gadu vēlāk. Arī žurnālisti atzina, ka informācijas pēdējā gadījumā bija krietni vairāk.

Bet kā ar valsts drošību saistītas iestādes ar medijiem un tātad sabiedrību komunicē citā NATO dalībvalstī – Norvēģijā. Par to interesējamies Mediju anatomijā un uz sarunu aicinājām Eiriku Veumu – bijušo žurnālistu, kurš 20 gadus strādāja Norvēģijas sabiedriskajā medijā un atspoguļoja dažādus ar bruņotajiem spēkiem saistītus jautājumus. Viņš ir arī sarakstījis vairākas grāmatas par kara vēsturi, bet tagad ir vecākais padomnieks Norvēģijas policijas drošības dienestā un strādā ar ārējo komunikāciju.