Šajā reizē Mediju anatomijā iedziļināmies sarežģītajā mediju pārņemšanas fenomenā, kas kļūst arvien aktuālāks mūsdienu pasaulē. Valdības, bagāti indivīdi un pat tehnoloģiju giganti ietekmē mediju vidi, bet kā tas ietekmē mūsu spēju saņemt objektīvu informāciju?

Mediji kā ceturtā vara, mediji kā instruments sabiedrības prātu grozīšanai vienmēr ir bijuši interesanti politiķiem. Vai arī biznesa haizivīm, kas gribētu pēc sava prāta grozīt politiķu gribu un rīcību, lai bruģētu gludāku ceļu naudas pelnīšanai. Un medijs „savā kabatā” šiem mērķiem var būt lielisks palīgs. Kas ir mediju sagrābšana un kā tā notiek?

Lai arī Eiropas Savienības dalībvalstis ceļā uz savienību ir gājušas cauri nozīmīgam tiesiskuma pārbaudes sietam, tomēr tas nenozīmē, ka laika gaitā lietas nemainās. Ungārija, Polija, tagad Slovākija ir pieredzējušas nopietnas pārmaiņas politikā, kas ietekmējušas arī mediju brīvību. Kur vairāk, kur mazāk.

Varšavas Universitātes pētnieks, asociētais profesors Mihals Glovackis ir piedalījies plašā pētījumā par mediju sagrābšanu Eiropā. Par secinājumiem arī saruna ar viņu raidījumā.

Lai gan pat viena reģiona valstis attiecībā uz mediju brīvību un valsts struktūru un politiķu iejaukšanos šai jomā nevar mest pār vienu kārti, tomēr ir skaidrs, ka riska faktori gan paliek vieni un tie paši. Un arī sabiedrībai ir jāapzinās, cik svarīga ir mediju neatkarība, bet atpakaļceļš pēc tās zaudēšanas būs nesalīdzināmi grūtāks kā tās noturēšana.

Piedāvājam iespēju sarunu ar Mihalu Glovacki noklausīties angļu valodā.